Latvijas karogs, kuru 1941. gada jūlija pirmajās dienās novietoja Rīgas Centrālcietumā 4. korpusā, pagalmā – vietā, kur atradās noslepkavoto masu kaps.

Čekas pamatmetode 10

0:00, 20. oktobris 2014

Stāsti Pieredze

Ieslodzīto nogalināšanas fakts kļuva zināms 1941. gada 1. jūlijā. Tomēr bija nepieciešams laiks, lai sapulcētu cilvēkus, kas spētu ekshumēšanu kvalitatīvi paveikt. To uzņēmās Atbrīvotās Latvijas organizācijas pārstāvji, kuri tobrīd veidoja ko līdzīgu valsts pagaidu pārvaldei. Ekshumācija notika 4. jūlijā, piedaloties prokuratūras darbiniekiem, tiesu ārstiem, kā arī citām amatpersonām, ieskaitot divus vācu sevišķu uzdevumu kara ierēdņus. Atrakšanas process noritēja korekti un saskaņā ar Latvijas Republikas Krimināllikumu. Nenotika nedz ebreju piespiedu iesaistīšana darbos, nedz sekojoša izrēķināšanās ar viņiem – atšķirībā no ekshumācijām Ļvovā, Zoločivā un citviet.

Reklāma

Lasītākie

Kāpēc ar gadiem pieaug svars? Kaloriju skaitīšana nepalīdzēs, lūk, kas tev jādara

RAKSTA REDAKTORS

“Kad sāku rādīt slaidus par Ukrainu, redzēju, ka vairāki skolēni novērsa skatienu…” Pieredzes stāsts par krievvalodīgajiem jauniešiem 7

“To bezjēdzīgo brīvdienu 1. maijā sen bija laiks izbeigt.” Sociālo tīklu lietotāju viedokļi par 1.maiju kā oficiālu brīvdienu

Lasīt citas ziņas

Protokoli liecina, ka nogalinātie guldīti un sekli aprakti divās bedrēs: pirmie noslepkavotie atradās tikai 50 cm dziļumā. Pirmajā bedrē atrada 62 nogalinātos, otrajā – 36. Kopumā 4. jūlijā ekshumēja 98 līķus, bet 7. jūlijā nedaudz tālāk tika atrakts vēl viens nogalinātais. Visi noslepkavotie bija vīrieši, nogalināti laikā no 27. līdz 29. jūnijam. Lielākā daļa, iespējams, visi, bija apcietināti, sākot ar 22. jūniju, tātad laikā, kad sākās Vācijas–PSRS karš.

Paralēli līķu apskates protokolu sastādīšanai nogalinātos fotografēja. Ekshumēšanas laikā identificēja 27 cilvēkus, kuru drēbēs atrada dokumentus. Nākamajās dienās tuvinieki, draugi vai darba biedri atpazina vēl 23 upurus.

Vairums, 79 cilvēki, bija nogalināti ar tradicionālo čekas metodi – šāvienu pakausī. Nekādi citi miesas bojājumi viņiem netika konstatēti. Atlikušie septiņpadsmit, spriežot pēc apskates protokolu ziņām, bija saviem slepkavām pretojušies. Desmit cilvēki pirms nogalināšanas tikuši pakļauti fiziskai vardarbībai. Pārsvarā tie bija sitieni, kuru rezultātā radušies dažādas pakāpes miesas bojājumi. Ir pamats domāt, ka tā nebija spīdzināšana pratināšanu laikā, bet gan centieni pārtraukt apcietināto pretošanos nogalināšanai.