17 gadu vecumā Geibls noskatījās izrādi “Paradīzes putns”, un viņam pašam sakārojās kļūt par aktieri, taču līdz tam vēl bija garš ceļš ejams. Viņš paspēja pastrādāt dažās sīkās teātra kompānijās, naftas laukos, par staļļa puisi, zāģeri, kā arī kaklasaišu pārdevēju. Pēdējā darbavietā viņš sastapa aktrisi Loru Houpu Krūzu, kas garo, kautrīgo puisi pārliecināja atgriezties pie teātra. Daudzus gadus vēlāk Krūza kopā ar Geiblu piedalīsies “Vējiem līdzi” uzņemšanā – viņa tēlos tanti Pitipatu… 2
Par Geibla aktiermākslas skolotāju (un vēlāk – arī pirmo sievu) kļuva Žozefīne Dilona, kura bija 17 gadus vecāka par puisi. Viņa ne tikai mācīja aktiermākslu, bet arī pārliecināja viņu salabot zobus – tā Geiblam bija hroniska problēma; jau 32 gadu vecumā viņš iedzīvojās pilnā protēzē –, kā arī mainīt matu griezumu un uzlabot fizisko formu. Dilona piestrādāja arī pie Geibla balss – tā jauneklim bija pārāk spalga. Pēc ilgstošiem treniņiem viņa beidzot atzina Klārku Geiblu par piemērotu aktiera karjerai.
1930. gadā Geibls parakstīja līgumu ar studiju MGM, kur kļuva par raksturlomu tēlotāju, pārsvarā atveidojot dažāda mēroga ļaundarus.
Geiblam bija piecas sievas: trešā laulība un laimīgākā personīgā dzīve Klārkam Geiblam izveidojās ar aktrisi Kerolu Lombardu (1908-1942).
