“Sauksim par Latviju!”: Vai ir kādi ierobežojumi, izvēloties bērnam vārdu? 2
“Vai bērnam drīkst dot vārdu Latvija? Vai vecākiem ir kādi ierobežojumi, izvēloties bērnam vārdu?” jautā Maija Mārupē.
Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamenta direktore Solvita Saukuma- Laimere skaidro – to, kādu vārdu vecāki var dot bērnam, regulē Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likums, kā arī Valsts valodas likums un tiem pakārtotie Ministru kabineta (MK) noteikumi.
Jādomā par atbildību, ko uzliek vārds
“Bērnam var piešķirt ne vairāk kā divus vārdus, vārdam jābūt rakstītam latviešu valodā atbilstoši latviešu valodas personvārdu pareizrakstības noteikumiem, proti, ar latviešu valodas alfabēta burtiem un ar attiecīgo sieviešu vai vīriešu dzimtes lokāmo galotni.
Tie ir galvenie kritēriji. Vecākam nav pienākums izvēlēties vārdu, kas ir ierakstīts klasiskajā vai paplašinātājā kalendārā, – vārdu var izdomāt arī pats. Līdz ar to likums neaizliedz bērnam dot vārdu Latvija.”
Vecākiem gan jāatceras, ka bērna vārdu lietos ne tikai pats cilvēks un ģimenes locekļi, bet arī apkārtējā sabiedrība. “Dot vārdu Latvija nav neētiski, taču šāda vārda izvēle cilvēkam uzliek atbildību, un vecākiem ir jāpadomā, vai tiešām bērnam gribam uzlikt tik lielu atbildību,” pauž S. Saukuma-Laimere.
Pēdējos gados gan vēlme meitu nosaukt par Latviju nav izrādīta, un pašlaik nav reģistrēta neviena iedzīvotāja ar valsts vārdu. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem, reģistrētas divas personas ar vārdu Latve, trīs – ar vārdu Brīve un piecas ar vārdu Latvis. Savukārt populārākie vārdi pērn bijuši Roberts un Sofija.
Lai arī likums neparedz konkrētus vārdus, ko nedrīkst piešķirt bērnam, dzimtsarakstu nodaļu darbinieki parasti aicina padomāt par cita vārda izvēli, ja jaundzimušajam izvēlēts savāds, mūsu kultūrtelpai netipisks, grūti izrunājams vai aizskarošs vārds.
Mainīt līdz 15 gadu vecumam var vienreiz
“Vienmēr iesakām vērst uzmanību, kā vārds skanēs kopā ar uzvārdu, vai vārdam latviešu valodā nav vēl kādas citas nozīmes. Ja vecāki nevar vienoties par bērna vārdu, to ieraksta saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu,” teic S. Saukuma-Laimere un atgādina – ja reiz vārds bērnam piešķirts, to nomainīt ir sarežģīti.
MK noteikumu paredzētajā kārtībā bērnam līdz 15 gadu vecumam vārdu drīkst mainīt vienu reizi, ja sākotnēji piešķirtais ir grūti izrunājams vai nelabskanīgs. Kad bērns jau sasniedzis 15 gadu vecumu, vārda maiņu nosaka Vārda, uzvārda un tautības ieraksta maiņas likums.
Tas paredz, ka vārdu var mainīt vairākas reizes dzīves laikā, kā arī pievienot vēl vienu vārdu. Nepilngadīgie no 15 gadu vecuma līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai vārdu var mainīt tikai ar savu vecāku vai likumisko pārstāvju piekrišanu.
Visbiežāk tiek pievienots kristītais vārds. Ir gadījumi, kad vēl viens vārds tiek pievienots, jo cilvēks izjūt lielu cieņu pret vecāku doto vārdu, taču patiesībā sevi identificē ar kādu citu vārdu, kas pašam ļoti patīk.
Ja vārds tiek mainīts vai papildināts ar vēl vienu vārdu, jānomaina arī visi dokumenti: pase, ID karte, autovadītāja apliecība, auto reģistrācijas dokumenti, zemesgrāmatas dokumenti, pilnvaras. Tāpēc solis par vārda maiņu vienmēr jāapdomā ļoti rūpīgi.
