Priekšnieks liek slēpt, ka darbā gūta trauma. Kā rīkoties? 1
“Darbā kritu un lauzu roku. Priekšnieks pats mani aizveda uz slimnīcu, piekodinādams, lai nesaku, ka tas noticis darbā. Biju uztraukusies un paklausīju – teicu, ka trauma gadījās mājās.
Vēlāk paziņa gan sacīja, šādi rīkodamās, esmu zaudējusi kompensāciju, kas man pienāktos darba traumas gadījumā. Gribētu uzzināt, kas man pienācās šādā situācijā,” interesējas Maruta Liepājā.
Dažkārt darba devēji pierunā darbiniekus slēpt nelaimes gadījumu darbā un mediķiem teikt, ka negadījums noticis, piemēram, mājās vai uz ielas.
Tomēr darbinieka paša interesēs ir sacīt patiesību, tā saņemot sociālās garantijas, kas noteiktas normatīvajos aktos. Arī darba devējs rīkojas pretlikumīgi, pierunādams darbinieku slēpt nelaimes gadījuma patiesos apstākļus.
Kas ir nelaimes gadījums darbā
Tas ir darbavietā vienas darbadienas vai maiņas laikā noticis ārkārtējs notikums, pēc kura nodarbinātajai personai radušies veselības traucējumi.
Piemēram, brūces, virspusēji un iekšēji ievainojumi, izmežģījumi, sastiepumi, kaulu lūzumi, smadzeņu satricinājums, apdegumi, apsaldējumi, akūtas saindēšanās, vai pastāv veselības traucējumu iestāšanās varbūtība (inficēšanās risks), vai iestājusies nodarbinātā nāve.
Savukārt darbavieta ir gan darba telpas, gan uzņēmuma vai iestādes teritorija, gan darba pienākumu veikšana ārpus savas darbavietas, piemēram, darbs citā objektā vai komandējumā, kā arī atrodoties darba devēja transportlīdzeklī ceļā uz darbu vai no tā.
Nelaimes gadījums darbā ir arī inficētu dzīvnieku kodumi, kukaiņu dzēlumi, piemēram, pastnieku sakodis suns pasta piegādes laikā.
Arī darba vides faktoru iedarbība (karstuma un saules dūriens, apsaldējums), kas darbiniekam izraisījusi pēkšņu saslimšanu, var būt nelaimes gadījums darbā.
Kā rīkoties
Ja darbavietā noticis nelaimes gadījums, cietušajam vai klātesošajiem nekavējoties par to jāziņo darba devējam: tiešajam darba vadītājam, darba aizsardzības speciālistam. Negadījuma vietu atstāj pēc iespējas neskartu, lai labāk varētu novērtēt notikuma apstākļus.
Kādi ir darba devēja pienākumi
Saņemot ziņas par nelaimes gadījumu, nekavējoties jāizsauc neatliekamā medicīniskā palīdzība vai cietušais jānogādā ārstniecības iestādē. Turklāt darba devējam jānodrošina Ministru kabineta noteikumos reglamentētā nelaimes gadījuma izmeklēšanas kārtība.
Izmeklēšanu veic par visiem gadījumiem, kad cietušajam iestājusies darbnespēja, kas ir ilgāka par diennakti. Ja veselības traucējumi nav smagi, izmeklēšanu veic darba devējs.
Ja cietušajam ir smagi vai iespējami smagi veselības traucējumi vai pat nāve, darba devējam nekavējoties par to jāziņo policijai un Valsts darba inspekcijai. Par notikušo nelaimes gadījumu tiek sastādīts noteikta parauga akts.
Vienu akta eksemplāru saņem cietušais. Darba devējam ir pienākums izmaksāt no saviem līdzekļiem cietušajam darbiniekam slimības naudu par pirmajām 10 kalendāra dienām ne mazāk kā 80 procentu apmērā no mēneša vidējās izpeļņas.
Slimības naudu aprēķina tikai par tām darbnespējas dienām (stundām), kad darbiniekam būtu bijis jāstrādā. Darba devējam jāizmaksā darbiniekam vienreizējs pabalsts darbinieka mēnešalgas apmērā, ja cietušajam ir smagi miesasbojājumi darba devēja vainas dēļ.
Turpmāko periodu, sākot no 11. darbnespējas dienas, apmaksā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA).
Bez tā VSAA nelaimes gadījumos darbā cietušajiem saskaņā ar ārsta atzinumu piešķir atlīdzību par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos, piemēram, medicīniskās un profesionālās rehabilitācijas pasākumiem.
Negadījumā cietušais var saņemt arī kompensāciju par darbspēju zaudējumu – to procentuāli nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK).
Šī atlīdzība tiek izmaksāta par katru mēnesi, sākot ar darbspēju zaudējuma noteikšanas dienu, ņemot vērā darbspēju zaudējumu apmēru un mēneša vidējo apdrošināšanas iemaksu algu.
Tātad ir būtiski ziņot par nelaimes gadījumu darbā un saņemt normatīvajos aktos noteikto atlīdzību un palīdzību.
Arī tad, ja sākotnēji darbinieks darba devēja ietekmē ir slēpis faktu par negadījumu darbavietā, viss vēl nav zaudēts. Nelaimes gadījumu darbā var izmeklēt arī pēc ilgāka laika.
Ir jāraksta iesniegums Valsts darba inspekcijai, detalizēti izklāstot situāciju un iesniedzot pierādījumus. Turpmāko jau veiks darba inspekcija.
Fakti
Nelaimes gadījumu izmeklēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 950 Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība.
Savukārt sociālā aizsardzība noteikta likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām.
