Kas jāzina par ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršanu 1
Ierastākais atvaļinājuma laiks ir vasara, taču darbinieki pelnīto atpūtu mēdz izmantot visa gada garumā. Kas jāzina par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, un kā rīkoties, ja atvaļinājuma laikā gadās, piemēram, saslimt.
Ierastākais atvaļinājuma laiks ir vasara, taču darbinieki pelnīto atpūtu mēdz izmantot visa gada garumā. Kas jāzina par ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanu, un kā rīkoties, ja atvaļinājuma laikā gadās, piemēram, saslimt.
Kam pienākas atvaļinājums
Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums pienākas visiem darbiniekam. Atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas.
Arī brīvdienas – sestdienas, svētdienas – ir atvaļinājuma dienu skaitā. Pilns četru nedēļu atvaļinājums pienākas arī darbiniekiem, kuri strādā nepilnu darba laiku, piemēram, trīs dienas nedēļā.
Atvaļinājums tiek piešķirts par darbinieka nostrādāto individuālo darba gadu. Piemēram, ja darbinieks sācis strādāt 2020. gada 1. februārī, viņa individuālais darba gads sākas šajā datumā un ilgst līdz 2021. gada 31. janvārim.
Par šo periodu pienākas viens ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. Bet atvaļinājumā neieskaita svētku dienas, arī tās, kas iekrīt brīvdienās. Piemēram, Pirmās Lieldienas vienmēr ir svētdienā.
Tātad atvaļinājums tiek pagarināts par tik kalendāra dienām, cik svētku dienu iekrīt atvaļinājuma laikā. Ikgadējais apmaksātais atvaļinājums ir noteikts Darba likumā, to nedrīkst ignorēt ne darba devējs, ne darbinieks.
Darba devējs ir atbildīgs par kārtējo atvaļinājumu plānošanu, piešķiršanu un izmantošanu uzņēmumā.
Kas dod tiesības uz atvaļinājumu
Tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu dod laiks, kad
• darbinieks bijis faktiski nodarbināts pie attiecīgā darba devēja;
• viņš nav veicis darbu attaisnojošu iemeslu dēļ (piemēram, ar darba devēja rīkojumu paaugstinājis kvalifikāciju);
• pārejoša darbnespēja;
• grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiks;
• īslaicīga prombūtne;
• darba piespiedu kavējums, ja darbinieks prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā;
• atvaļinājums bērna tēvam, adoptētājam vai citai personai atbilstīgi Darba likuma 155. pantā noteiktajam;
• atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas (bezalgas atvaļinājums), kas nav ilgāks par četrām kalendāra nedēļām viena gada laikā.
Jāņem vērā, ka bērna kopšanas atvaļinājuma laiks un bezalgas atvaļinājums, kas ir garāks par četrām nedēļām, neuzkrāj tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu.
Piemēram, ja bezalgas atvaļinājums ir piecas nedēļas, tad četras nedēļas tiek ieskaitītas laikā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, bet viena – ne.
Atvaļinājuma piešķiršanas kārtība
Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai atvaļinājumu grafiku. Ja uzņēmumā ir darbinieku pārstāvji (arodbiedrība), darba devējam jākonsultējas, sastādot šo grafiku.
Ar atvaļinājumu grafiku jāiepazīstina visi darbinieki, un tam jābūt darbiniekiem pieejamam. Ja ir sastādīts atvaļinājumu grafiks, darbiniekam ir tiesības uz to paļauties.
Tomēr dažkārt izveidojas situācija, kad atvaļinājumu grafiks ir jāgroza, piemēram, kāds darbinieks saslimst vai ir kādi ārkārtas apstākļi uzņēmumā. Arī šādā gadījumā darba devējam jāinformē darbinieki, izskaidrojot situāciju, un jāvienojas par izmaiņām.
Piešķirot atvaļinājumu, darba devējam pēc iespējas jāņem vērā darbinieka vēlmes. Likumā noteikts “pēc iespējas”, jo ne vienmēr darba devējs varēs apmierināt visu darbinieku vēlēšanos.
Darbiniekiem jārēķinās, ka arī atvaļinājumu laikā uzņēmumam ir jāstrādā ierastajā ritmā, līdz ar to darba devējam un darbiniekiem jāatrod kompromiss.
Ir situācijas, kad atvaļinājums tiek piešķirts visiem darbiniekiem vienlaikus, piemēram, teātrī vasaras periodā, kad netiek spēlētas izrādes.
Atvaļinājums avansā
Tiesības uz pilnu atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekam rodas jau pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem. Tomēr jārēķinās, ka šādā gadījumā atvaļinājums daļēji tiek piešķirts un apmaksāts avansā.
Ja darbinieks pārtrauks darba attiecības, nenostrādājot gadu, darba devējam būs tiesības ieturēt pārmaksāto atvaļinājuma naudu.
Priekšrocības jauniešiem, grūtniecēm, jaunajiem vecākiem
Šīm darbinieku kategorijām likums nosaka īpašus atvaļinājuma piešķiršanas un izmantošanas nosacījumus.
• Darbiniekiem, kas ir jaunāki par 18 gadiem, pienākas mēnesi ilgs ikgadējais apmaksātais atvaļinājums. To piešķir vasarā vai pēc darbinieka izvēles citā laikā. Ja tiek turpinātas mācības, tad ikgadējais apmaksātais atvaļinājums jāpiešķir, pēc iespējas saskaņojot to ar brīvlaiku izglītības iestādē.
• Arī vecākiem, kuriem ir bērns līdz triju gadu vecumam vai bērns ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, atvaļinājums jāpiešķir vasarā vai citā vēlamā laikā. Tas attiecas uz abiem vecākiem – gan mammu, gan tēti.
• Īpaša kārtība paredzēta topošajām māmiņām. Viņas drīkst pieprasīt pilnu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai uzreiz pēc tā.
Turklāt šīs tiesības ir neatkarīgi no laika, kurā sieviete bijusi nodarbināta pie darba devēja, piemēram, darbiniece nostrādājusi uzņēmumā tikai trīs mēnešus.
Vai atvaļinājumu drīkst dalīt
Atvaļinājuma mērķis ir pienācīga atpūta četru nedēļu garumā. Tikmēr arvien biežāk ir gadījumi, kad dažādu iemeslu dēļ darbinieki kārtējo atvaļinājumu neizmanto pilnā apmērā. Dažkārt to nosaka darba devējs, dažkārt to vēlas pats darbinieks.
Darbiniekam un darba devējam vienojoties, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu kārtējā gadā var piešķirt pa daļām, taču viena no atvaļinājuma daļām kārtējā gadā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Pārējā atvaļinājuma dalīšanā Darba likums nenosaka ierobežojumus. Likumā arī nav noteikts, ka divu nepārtrauktu nedēļu atvaļinājuma daļai jābūt pirmajai.
Atvaļinājuma daļas pārcelšana kā izņēmuma gadījums
Izņēmuma gadījumos, kad ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā, ar darbinieka rakstveida piekrišanu pieļaujams pārcelt atvaļinājuma daļu uz nākamo gadu, taču tā nedrīkst būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām.
Pārcelto atvaļinājuma daļu pēc iespējas pievieno nākamā gada atvaļinājumam. Atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu.
Tātad atvaļinājuma pārcelšanai ir izņēmuma raksturs, un šāda atvaļinājuma pārcelšana nedrīkstētu būt regulāra gadu no gada.
Ja pēc atvaļinājuma daļas pārcelšanas darba devējs nespēj nodrošināt darbiniekam nākamajā gadā sešas nedēļas ilgu atvaļinājumu, var veidoties atvaļinājuma uzkrājums.
Atvaļinājuma daļas pārcelšana uz nākamo gadu nav pieļaujama jauniešiem līdz 18 gadu vecumam, grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā līdz vienam gadam, ar krūti barojošām māmiņām līdz bērna divu gadu vecuma sasniegšanai.
Atvaļinājuma naudas izmaksa
Darba devējam ir pienākums darba samaksu par nostrādāto laiku līdz atvaļinājumam un samaksu par atvaļinājuma laiku (atvaļinājuma naudu) izmaksāt ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.
Tikai pēc darbinieka rakstveida pieprasījuma atvaļinājuma naudu var izmaksāt citā laikā, bet ne vēlāk kā nākamajā algas dienā. Darba devējam nav tiesību pieprasīt, lai darbinieks raksta iesniegumu par atvaļinājuma naudas izmaksu vēlāk – nākamās algas reizē.
Atlīdzība par neizmantoto atvaļinājumu
Darba tiesisko attiecību laikā nav pieļaujama kārtējā atvaļinājuma kompensēšana naudā. Darbinieks nedrīkst saņemt atvaļinājuma naudu, vienlaikus strādājot un saņemot algu.
Tikai darba tiesisko attiecību izbeigšanās gadījumā darbinieks ir tiesīgs saņemt naudu par neizmantoto atvaļinājumu.
Ja darbinieks nav izņēmis vairākus atvaļinājumus, tie visi darba devējam būs jākompensē naudā. Tāpēc ieteikums uzkrātos atvaļinājumus vismaz pa daļām izmantot darba attiecību laikā.
Fakti
• Ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nosaka Darba likuma 149., 150. un 152. pants.
• Darba devējs nedod atvaļinājumu vai atsauc darbā. Darba devējs rīkojas pretlikumīgi, vispār nelaižot darbinieku atvaļinājumā. Nedrīkst būt arī vienošanās starp darbinieku un darba devēju par darbinieka atteikšanos no kārtējā atvaļinājuma.
Svarīgi zināt, ka Darba likums neparedz darba devējam tiesības atsaukt darbinieku no atvaļinājuma. Tas izriet arī no atvaļinājuma būtības – netraucētas ikgadējās atpūtas. Darbiniekam ir tiesības izmantot visu piešķirto atvaļinājumu līdz tā beigām.
• Darbinieks negrib iet atvaļinājumā. Ja darbinieks ir tik aizņemts darbā un nevēlas iet atvaļinājumā, darba devējam viņš jānosūta tajā ar rīkojumu. Rīkojuma ignorēšana bez pamatota iemesla jau būs darba disciplīnas pārkāpums.
• Slimošana atvaļinājuma laikā. Ja atvaļinājuma laikā gadās saslimt vai saslimst bērns, noteikti jānoformē darbnespējas lapa un par slimošanu jāpaziņo darba devējam.
Ar darba devēju jāvienojas arī par atvaļinājuma pārcelšanu vai pagarināšanu par slimības dienām. Darbinieks nedrīkst patvarīgi, bez darba devēja ziņas pagarināt sev atvaļinājumu par slimošanas laiku.
