Iespējams, jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, kādā vecumā cilvēki jūtas visnelaimīgākie 0
Daudzi no mums ir pārliecināti, ka visgrūtākie dzīves posmi ir jaunībā vai vecumdienās. Taču zinātnieku pētījumi liecina par pavisam ko citu. Izrādās, ka lielākā daļa cilvēku visnelaimīgāk jūtas tieši pusmūžā, un konkrētais vecums daudzus patiešām var pārsteigt.
Pētnieki arvien biežāk runā par tā saukto “laimes līkni”, kas cilvēka dzīves laikā veido U formas modeli. Tas nozīmē, ka jaunībā cilvēki parasti jūtas laimīgāki, vēlāk apmierinātība ar dzīvi pakāpeniski samazinās, bet pēc noteikta vecuma atkal sāk pieaugt.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka zemākais emocionālās labsajūtas punkts vairumam cilvēku ir apmēram 47 gadu vecumā.
Pie šāda secinājuma nonācis amerikāņu ekonomists Deivids Blančflauers, kurš analizēja simtiem tūkstošu cilvēku datus no vairāk nekā 130 pasaules valstīm. Pētījuma rezultāti parādīja, ka neatkarīgi no ienākumiem, izglītības līmeņa vai ģimenes stāvokļa cilvēku apmierinātība ar dzīvi visbiežāk sasniedz zemāko punktu vecumā no 47 līdz 49 gadiem.
Pētnieki uzsver, ka šī tendence novērojama gan bagātās, gan attīstības valstīs. Vidēji viszemākais apmierinātības līmenis ar dzīvi tiek sasniegts 47,2 gadu vecumā.
Speciālisti skaidro, ka jaunībā cilvēkiem parasti ir daudz cerību, ambīciju un optimisma. Šajā dzīves posmā šķiet, ka viss vēl ir iespējams un nākotnē gaida daudz iespēju. Taču vēlāk cilvēki arvien biežāk sāk salīdzināt savus sapņus ar realitāti.
Tieši pusmūžā daudzi sāk kritiski izvērtēt savu karjeru, finanšu situāciju un personīgo dzīvi. Nereti rodas sajūta, ka daļa iespēju jau palaistas garām vai dzīve nav izvērtusies tā, kā kādreiz cerēts.
Papildu slodzi rada arī atbildība. Daudzi cilvēki šajā vecumā vienlaikus rūpējas gan par bērniem, gan palīdz saviem novecojošajiem vecākiem. Tas rada emocionālu nogurumu un pastāvīgu stresu.
Svarīgu lomu spēlē arī veselības izmaiņas. Tieši ap šo vecumu cilvēki biežāk sāk pamanīt pirmās novecošanās pazīmes, veselības problēmas vai enerģijas trūkumu. Tas liek daudz asāk apzināties, ka laiks nav bezgalīgs.
Pētījumi rāda, ka pusmūžā cilvēki biežāk cieš no bezmiega, trauksmes, stresa un vientulības sajūtas. Speciālisti uzsver, ka šie faktori kopā var ievērojami samazināt dzīves kvalitātes sajūtu.
Taču zinātnieki vienlaikus mierina, ka šis periods parasti nav ilgstošs. Pēc 50 gadu vecuma cilvēku labsajūta daudzos gadījumos atkal sāk uzlaboties.
Eksperti skaidro, ka ar gadiem cilvēki kļūst mierīgāki un reālistiskāk raugās uz dzīvi. Samazinās vēlme sevi salīdzināt ar citiem vai tiekties pēc nepiepildāmiem ideāliem.
Daudziem šajā vecumā mazinās arī ikdienas slodze. Bērni kļūst patstāvīgāki, darba dzīve stabilizējas, un cilvēki iemācās labāk tikt galā ar stresu un savām emocijām.
Pētnieki uzsver, ka tieši spēja pieņemt dzīvi tādu, kāda tā ir, bieži vien kļūst par galveno iemeslu, kāpēc vēlākajos gados cilvēki atkal jūtas mierīgāki un laimīgāki.
Vienlaikus speciālisti atgādina, ka šie dati ir statistiski vidējie rādītāji. Ne visi cilvēki piedzīvo krīzi tieši 47 gadu vecumā, un ne visi to izjūt vienādi spēcīgi.
