Ilgi meklētais Higsa bozons ir atklāts 0
Atklājot tā sauktos Higsa bozonus, pierādīts, ka priekšstati par elementārdaļiņām ir visnotaļ pareizi, par šodienas Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieku paziņojumu aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks. Higsa bozoni, kas matērijai piešķir masu, tiek saukti arī par Dieva daļiņām.
Detektoru “CMS” dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 125,3 gigaelektronvolti un datu ticamību “4,9 sigma”. Savukārt detektoru “Atlas” dati norāda uz Higsa bozona eksistenci ar enerģiju 126,5 gigaelektronvolti un datu ticamību “5 sigma”.
“Tas nozīmē, ka ilgi meklētais Higsa bozons ir atklāts. Šim atklājumam būs liela nozīme turpmāko fizikas teoriju veidošanā,” norādīja Vilks.
Jau ziņots, ka zinātnieki 2009.gada novembrī pirmo reizi veica protonu kūļu sadursmi Lielajā hadronu paātrinātājā, kas bija pirmais solis, lai noskaidrotu Visuma izcelšanos.
Lielais hadronu paātrinātājs, kas izmaksājis desmit miljardus Šveices franku (4,41 miljardu latu), uzbūvēts pazemē zem Šveices un Francijas robežas. Tā izveide ilgusi gandrīz divdesmit gadus.
Ar paātrinātāja palīdzību veiktais eksperiments varētu palīdzēt atklāt vēl neatklātos elementārdaļiņu fizikas noslēpumus.
