Noslēpums. Hakeri uzbrūk! 17
Pagājušajā nedēļā ar dienas starpniecību kiberuzbrukumus piedzīvojusi gan e-veselības sistēma, gan ziņu aģentūra “LETA”. Interesanti, ka Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns atzinis, ka abi uzbrukumi varētu būt rīkoti pēc pasūtījuma, jo “esot dažas sakritības.
Piemēram, zināma daļa serveru ir iesaistīti abos uzbrukumos, bet vēl pāragri izdarīt konkrētus secinājumus. Komplekss uzbrukums, kas ir brīvi nopērkams melnajā tirgū. Nav nemaz tik dārgi,” teica Teivāns, kurš gan vēl piebilda, ka “e-veselības sistēmas gadījumā bijusi kāda nianse, kas palaista garām, taču tagad to atrisināšot,” precīzāku skaidrojumu nesniedzot.
Norādīts, ka uzbrukums e-veselības sistēmai noticis vienlaikus no vairāk nekā 20 pasaules valstīm, tostarp, piemēram, no Trinidadas un Tobago un Angolas, un bijuši vairāk nekā 10 000 pieprasījumu īsā laikā, kas neesot normāls pieprasījumu skaits. Jāuzsver gan, ka uzbrukums nebija vērsts uz datu nozagšanu, bet vienkārši uz sistēmas darba apturēšanu. Uzbrukums no 20 valstīm nenozīmē, ka uzbrukumā apvienojušies hakeri no 20 dažādām valstīm. Pieprasījumus no dažādām valstīm izdarījuši vīrusa inficēti datori, kuru īpašnieki to nemaz nav apzinājušies. IT speciālisti runā, ka e-veselība būvēta, lai bez problēmām vienā laikā spētu apkalpot 4000 pieprasījumu, līdz ar to 10 000 pieprasījumiem apmēram uz divarpus stundām arī izdevās “piebeigt” jauno, bet jau bēdīgi slaveno sistēmu. Bet, cik lielu pieprasījumu skaitu tad oficiāli sistēma vienlaikus spēj “turēt”, Nacionālais veselības dienests “LA” tā arī neatklāja. NVD pārstāvji vien sacīja, ka, piemēram, 15. janvārī visas dienas garumā fiksēti 3923 unikālie recepšu izrakstītāji. Savukārt 17. janvārī kopumā visas dienas garumā sistēmā bijuši 23 267 cilvēki, tostarp iedzīvotāji.
Arī “LETA” piedzīvoja līdzīgi uzbrukumu, ko sauc par izkliedētās pakalpojumu bloķēšanas metodi, kad pieprasījumu ir tik daudz, ka serveris ar to netiek galā, bloķējot pakalpojumu. “LETA” problēmu risināja, “emigrējot” uz citu interneta adresi, lietotājus no nedarbojošās adreses automātiski aizsūtot uz jauno adresi, kamēr pieprasījumi joprojām bombardējuši oficiālo “LETA” adresi.
Jautājums, “kurš to pasūtīja un hakeriem samaksāja bitkonus?”, pagaidām paliek neatbildēts.
Sagatavojuši: Māris Antonevičs, Vita Krauja, Ilze Kuzmina, Raivis Šveicars, Gundega Skagale
