Guntis Beļavskis
Guntis Beļavskis
Foto: Timurs Subhankulovs

Kad ciešanas būs pārgājušas, Latvija noteikti būs finanšu sistēmas avangardā. Intervija ar Gunti Beļavski 1

Autori: Ivars Bušmanis, Olafs Zvejnieks

Vai šo banku gadu, kad klientu skaits strauji sarucis un no valsts aizplūduši divi miljardi eiro, var uzskatīt par veiksmīgu? Kāpēc bankas kļūst par fin-tech uzņēmumiem? “LB” žurnālisti Ivars Bušmanis un Olafs Zvejnieks izvaicāja Gunti Beļavski, bankas “Citadele” valdes priekšsēdētāju, kurš ir arī Latvijas Finanšu nozares asociācijas (tā pati iepriekšējā Latvijas Komercbanku asociācija) padomes priekšsēdētājs.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 124
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 206
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
22 stundas
Lasīt citas ziņas

Divi fakti. Vasarā Komerc­banku asociāciju pārdēvējāt par Finanšu nozares asociāciju un uzņēmāt nebanku biedrus. Nupat banka “Citadele” kļuva par mobilo maksājumu platformas “Mobilly” līdzīpašnieku. Vai tie liecina par to, ka komercbankas no niknās konkurences ar fin-tech uzņēmumiem pārgājusi uz to pārņemšanu?

Guntis Beļavskis: Konkurences cīņa notiek starp jebkuriem komercdarbības subjektiem. Daudz asāka tā ir starp pašām bankām, jo īpaši tagad. Mēs daudzu gadu gaitā Latvijas Komercbanku asociācijā atradām kopīgu valodu, lai risinātu savus jautājumus, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un celtu nozares reputāciju. Tagad to turpinām kopā ar citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, ar fin-tech uzņēmumiem (starp citu, nesen “Microsoft” iestājās).

CITI ŠOBRĪD LASA

Kas attiecas uz otro faktu – jebkura liela uz attīstību vērsta banka ir izskatījusi vai izskatīs fin-tech uzņēmumus kā potenciālu mērķi stratēģiskām investīcijām. Savukārt finanšu tehnoloģiju uzņēmumi rotēs ap bankām un domās, vai viņiem nav izdevīgāk savus pakalpojumus sajūgt kopā ar banku pakalpojumiem.

Tam ir iemesls. Baltijā strādājam mazā tirgū. Ne vien fin-tech uzņēmumiem, bet pat bankām bieži pietrūkst klientu, lai pasaules tendences varētu veiksmīgi pārnest. Piemēram, tā sauktās kobrendētās kartes (co-branded cards), kuras bankas izdod kopā, piemēram, ar aviokompāniju, Baltijā beigušas darbību, jo klientu par maz.

Tomēr līdz šim banka “Citadele”, lai attīstītos digitāli, pieņēma darbā fin-tech līderus – piemēram, “Monea” izveidotājs Mārtiņš Bērziņš tagad ir jūsu e-biznesa daļas vadītājs… Finanšu tehnoloģiju uzņēmumus vēl nepārpērk.

Latvijā nē, bet Baltijā saplūšana notiek. Piemēram, igauņu LHV bankai partneris ir “TransferWise”. “Smart-ID” risinājuma izstrādātājs “SK ID Solutions” pieder “Swedbank”, “SEB Bank” un “Telia Eesti”.

Kas jauns digitalizācijas iespaidā šogad īstenots jūsu bankā?

Paiet ilgs laiks no brīža, kad par digitalizāciju visi runā līdz brīdim, kad klients pasaka: “Šis riktīgi labi darbojas!” Savā stratēģijā esam ierakstījuši, ka vēlamies sniegt klientiem labākos digitālos risinājumus. Esam pārgājuši uz tā sauktajiem “agile” (angliski: veikls, elastīgs, ātri pielāgojošs. – Red. piez.) risinājumiem, lai banku pakalpojumus varētu saņemt attālināti, ērti un droši. Tas nozīmē nevis ikreiz jaunu, bet pastāvīgi evolucionējošu lietotni. Esam spēruši lielu soli.

Sākumā biju skeptisks pret valkājamiem produktiem – maksājumu uzlīmēm, aprocēm. Tagad, kad bezkontakta maksājumi sāk izplesties kā kūlas ugunsgrēks, klienti sapratuši, cik tas ir ērti. Pie parastās “Citadeles” maksājuma kartes klientam jau varam piedāvāt vēl divus trīs norēķinu veidus, tajā skaitā ar viedtālruni un aproci. Vieglāk izvilkt tālruni un pielikt pie norēķinu termināļa nekā izvilkt maku un meklēt tajā karti.

Kādas pārmaiņas uzņēmējdarbībā jūs redzat, spriežot pēc kreditēšanas tendencēm?

Katru nedēļu manām, ka uzņēmumi investē attīstībā. Kādu laiku šis process bija palēninājies, jo bija neskaidra ekonomiskā prognoze. Esam sasaistīti ar Eiropas ekonomiku. Vispirms nebija skaidrs, ko Dragi kungs (Eiropas Centrālās bankas prezidents. – Red. piez.) izdarīs ar ekonomiku. Kad noskaidrojās, sākās breksita process, tagad budžeta politikas maiņa Itālijā. Arī tirdzniecības karš starp ASV un Ķīnu eksportējošiem uzņēmumiem nedod sajūtu: tagad ir īstais laiks modernizācijā ieguldīt trīs miljonus!

Tomēr fundamentālas investīcijas ienāk, piemēram, IKEA, “Lidl”, “Eolus” vēja parks. Vairāk gribētos redzēt nevis tādas investīcijas, kas ienāk Latvijā, lai paņemtu resursu, bet gan tādas, ko paši ražojam un pārdodam uz āru. Veiksmīgākie Baltijas uzņēmumi jau ieņēmuši nišu – apkalpo pasaules lielos ražotājus.

Šogad nerezidentu skaits Latvijā samazinājies uz pusi, no Latvijas aizplūduši divi miljardi eiro. Vai palikušās desmit nerezidentu bankas, kuras visas pateikušas, ka strādās vietējā tirgū, nesaasina konkurenci?

Lielāku konkurenci vienmēr esmu uztvēris pozitīvi. Patērētājiem lielāka izvēle un lielajām bankām vairāk jākustas. Tāpat, kā to palielināja “DNB” un “Nordea” apvienošanās. Banka “Citadele” tikai nostiprinās un tās vērtība aug. Jo banka izveidota, strādājot asā konkurencē ar nevienlīdzīgiem spēles noteikumiem – tā ir mūsu degviela.

Vietējo klientu segmentā tirgus ir mazs, un tajā ieiet ir grūti. Tomēr izmaiņas var gaidīt. Skaidrs, ka, samazinoties aktīviem, pieaug kapitāls un ar to var startēt vietējā tirgū vai arī strādāt šaurā nišā ar nelielu klientu skaitu. Vai arī apkalpot tikai akcionāru vajadzības, kā to dara daudzas mazas bankas Vācijā.

Tas skan mierinoši, ka var pastāvēt daudzas mazas bankas, taču, mūsuprāt, šo dažu turīgo klientu apkalpošanas bizness Latvijā ir beidzies. Varbūt drīzāk būtu gaidāma mazo banku apvienošanās?

Protams. Bet vispirms jāsagaida regulatora secinājumi par to, cik nopietni ir iesniegtie biznesa plāni. Ja ir kapitāls, ar to var kādu laiku segt izmaksas un uzturēt licenci, bet neizbēgami pienāks brīdis tām domāt, vai nemest kauliņus kopā. Lai kādas apvienošanās mūs sagaidītu, tās nobālēs pret pirms gada jau notikušo “DnB” un “Nordea” darījumu.

Labā ziņa par šo gadu, ka straujās banku biznesa modeļu izmaiņas neradīja kaskādi ar problēmām. Regulatora līdzšinējais darbs, neļaujot nerezidentu bankām izvietot riskantos līdzekļus ilgtermiņa aktīvos un pieprasot augstu likviditāti, ir palīdzējis izvairīties no satricinājumiem.

Līdzīgas nelaimes dēļ cieta “Parex” banka. Desmit gadi pagājuši kopš “Parex” pārdošanas valstij par diviem latiem. Vai amerikāņu investori ir ietekmējuši “Citadeles” menedžmentu?

Protams, tas ir cits līmenis. Bet ne tikai amerikāņi. Ceturtdaļa pieder ERAB. Ir arī kanādieši, dubaijieši, angļi. Izrādījās, ka patiesībā mēs neko nezinājām par kapitālismu. Tas īstais kapitālisms ir aizraujošāks, dinamiskāks, vērstāks uz rezultātu un, pats galvenais, nežēlīgi ambiciozs.

Esmu daudz iemācījies un ļoti pateicīgs par šo skolu. Izpratne un zināšanas, kā jāpārvalda komercbizness, kā jāpelna nauda, kā jānodrošina vērtības pieaugums – šīs zināšanas paliks Latvijā. Jo nu jau divi duči mūsu darbinieku iemācījušies to visu. Šo četru gadu laikā banka ir krietni attīstījusies un kļuvusi stabilāka.

Naudas atmazgāšanas problēma Eiropas mērogā nav atrisināta, jo augsta riska noguldījumi no Latvijas vienkārši pārcēlušies uz citām bankām Čehijā, Slovākijā, Polijā un citur…

Tāda centralizēta AML sistēma (naudas pretatmazgāšanas sistēma) Eiropā de facto nepastāv. Neviens jau nesaka, ka te ir netīrā nauda – mums pārmet, ka ir paaugstināta riska nauda un ka nav kapacitātes to pārbaudīt. Piemēram, Šveicē nav nepieciešamības apkarot čaulas kompānijas, jo tā sistēma ir uzbūvēta tā, lai spētu visus riskus kontrolēt. Pie mums industrija auga, bet uzraudzība netika līdzi, riski gāzās pāri malām un tie bija jāsamazina.

Jā, mūsu tirgus spēlētājiem tas bija nepatīkami un sāpīgi, bet kā maza valsts mēs neesam spējīgi ietekmēt šo atbilstības noteikumu (compliance) cunami, kas brāžas pāri. Noziedzīgo līdzekļu apkarošanas un klientu identificēšanas vilnis noteikti pārvelsies pāri visai Eiropai.

Latvija krīzēs izceļas ar kļūdu labojumu un lieliski izpildītu mājasdarbu. Gadu vai divus būs jāpamokās. Tad, kad ciešanas būs pārgājušas, Latvija noteikti būs finanšu sistēmas avangardā. Tas mums dos priekšrocības nākamos desmit piecpadsmit gadus. Lūzuma brīži ir vajadzīgi, lai kaut ko mainītu.

Mums ir jāatceras, ka cilvēkam ir cilvēka daba – viņš nav iemācījies tikt galā ar naudu. Naudas dēļ cilvēks ir aušīgs, izdara aplamības, kļūst mantaskārs. Naudaskāre periodiski noved pie krīzēm. Nezinu, kad un no kurienes, bet krīze ir neizbēgama.

SAISTĪTIE RAKSTI

Pagājuši desmit gadi, kopš mūs trīs (Valteru Ābeli, Vladimiru Ivanovu un mani) nakts vidū ielika sabrukušas bankas valdē. Toreiz vienojāmies – ja mums izdosies banku pacelt, tad uzbūvēsim to tādu, lai nākamā krīze to neskartu.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 124
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 206
13 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dārglietas par 300 tūkstošiem, apģērbs par 6000 eiro: Megana Mārkla “piemirst”, ka apciemo bērnus no mazturīgām ģimenēm 16
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 11
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Ziņas
Pakalpojumi iekštelpās tikai ar sertifikātu, bet kā ar lielveikala apmeklējumu? Stāsies spēkā jauni noteikumi 206
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
VIDEO. Mākslinieka radošā brīvība vai pornogrāfija? Advokāte lūgusi policiju vērtēt Brektes mākslas darbus 37
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vulkāna izvirdumā cietusī Kanāriju arhipelāga sala pasludināta par katastrofas zonu 2
5 stundas
IA
Ieva Alberte
Ziņas
“Tas bija pārsteigums!” Latviete Zanda Martena dalās emocijās pēc iekļūšanas Bundestāgā 16
8 stundas
LE
LETA
Ziņas
Vulkāna izvirdumā cietusī Kanāriju arhipelāga sala pasludināta par katastrofas zonu 2
23:08
ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ziņas
Kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumos joprojām nenorimst bažas par nozares nākotni 3
23:00
LE
LETA
Ziņas
Tiks ierobežota stacionāro pakalpojumu sniegšana, nosakot prioritārās grupas 23
22:14
LE
LETA
Ziņas
Uz kafejnīcu turpmāk tikai ar labākajiem draugiem! Tagad pie viena galdiņa varēs sēdēt mazāks cilvēku skaits 23
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Būs atlūgumi.” LIZDA vadītāja par obligāto vakcināciju un pedagogiem, kuri jau pamet darbu 133
11 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Žurnāls: kādreizējā LNT kanāla TV personība kļuvis par bezpajumtnieku? Ivo nakšņo kāpņutelpā 124
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Lielbritānijā līdz baltkvēlei nokaituši vīrieši sakaujas cīņā par degvielu 8
12 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Lai ziedētu krāšņi! 5 jautājumi par hortenzijām rudenī
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Būvnieku karteļa lieta: advokāts skaidro, kas cietīs, ja valsts nemaksās par jau iesāktajiem projektiem 8
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Jāatgūst kaut vai daļa no uzņēmēju radītājiem zaudējumiem.”Feldmans par “būvnieku karteļa” lietu 7
16 stundas
IM
Ingrīda Mičāne
Ziņas
“Atraisīt brīvākas rokas meža īpašniekiem, kuriem šajos neskaidrajos laikos jāsaimnieko!” Mežsaimnieki iezīmē nopietnas problēmas 5
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Jānis Endziņš par valsts budžetu un investīcijām: Jāiegulda tā, lai otrajā solī no viena eiro atnes atpakaļ divus, trīs vai četrus 16
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Dārglietas par 300 tūkstošiem, apģērbs par 6000 eiro: Megana Mārkla “piemirst”, ka apciemo bērnus no mazturīgām ģimenēm 16
15 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Agrāk psihopāti, sociopāti un vienkārši muļķi nevarēja izpausties – viņiem nedeva tribīni.” Gailis par sociālo tīklu laikmetu 47
15 stundas
LE
LETA
Ziņas
Mākoņu būs daudz. Kāds laiks gaidāms trešdien? 1
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai Latvijā ir pieaugusi agresivitāte? Kaktiņš par to, vai cilvēki ir gatavi iziet ielās kaut ko dauzīt un dedzināt 40
14 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Tas “piegādā bagātīgu maltīti jūras grunts iemītniekiem.” Baltijas jūrā novērota neparasta parādība 2
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Negaidīti mūžībā devies pašmāju TV šovu dalībnieks Gunārs Sārtaputns
19 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Kad maģija apvienojas ar fiziku. Smagā mašīna lielpilsētas vidū rada varavīksni 3
22 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Bažas izrādījās pamatotas! Irēnītei draudēja palikšana bešā bez amata. Egila Līcīša feļetons 65
21 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai līdz ar Brīvības pieminekļa izgaismošanu naktī varētu atdzīvoties arī pārējās pilsētas ēkas? 20
1 diena
DA
Dr. Apinis
Veselam
Ārste pastāsta, kāds medikaments var palīdzēt Covid-19 saslimšanas gadījumā 49
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Pensionāru pāris Ogrē izved suni pastaigā ar stilu 11
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Vizītes laikā Francijas prezidentam iemet ar olu 18
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Vai apprecējusies? Madara Kiviča soctīklos nomainījusi uzvārdu – viņa atklāj patieso iemeslu 54
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Es esmu dzīvs cilvēks! Protams, ka man ir vēderiņš, ir grumbiņas”: dziedātāja Elīna Gluzunova faniem atrāda bildes apakšveļā 18
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. “Tā ir okupācija? Vai mēs ko nezinām?”: cilvēki soctīklos iesmej par kuriozu ar Latvijas karti TV šovā 8
1 diena