Arī latvānis var būt īsts lietaskoks, ja jāgatavo lietuskoks 3
Inita Šteinberga, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arī latvānis var būt īsts lietaskoks, ja jāgatavo lietuskoks. Katrs var tikt pie sava instrumenta, kas noderēs gan mājas muzicēšanai, gan novembra vakaru meditācijām.
“Tagad ir īstais laiks droši brist latvāņu laukā pēc materiāla instrumentiem, jo nejauko augu atmirušās daļas vairs nekož,” mudina dabas gide Danuta Kiopa no Gaiziņkalna. Viņa sev pagatavojusi vairākus instrumentus, kurus plūstošās skaņas dēļ dēvē par lietuskokiem.
Dižākais ir pat 1,20 m garš. Katram no tiem ir unikāla skaņa. Kad saietos katram draugam iedod pa šādam zaļajam instrumentam, tad rodas neparasts skaņu koris un improvizācijas.
Instrumentu var darināt gan no augiem ar dobu stublāju, gan no papīra serdeņiem, kas paliek pāri pēc papīra dvieļu, folijas, cepampapīra u. c. izlietošanas.
Liela izmēra lietuskoku darināšanai noder biezā kartona apaļās caurules, kuras var dabūt veikalos, kuros tirgo plēvi, vaskadrānu, audumus u. c.
Dur spirāli skaņai
Gatavošanas princips visiem lietuskokiem ir līdzīgs. No ārpuses cauruļveida korpusam no apakšas līdz augšai uzvelk spirāli. Pa šo līniju ar īlenu ik pēc četriem pieciem milimetriem dur caurumiņus. Tajos 45 grādu leņķī sprauž zobu bakstāmos kociņus vai grilējamos iesmiņus. Kociņus dur, līdz tie atduras pret pretējo sienu iekšpusē.
Veidojas DNS spirālei līdzīgs veidojums. Biezajiem materiāliem kociņus ārpusē nokniebj līdzeni. Plānākajiem materiāliem (virtuves dvieļu serdeņiem) kociņiem ārpusē atstāj pāris milimetru stumbenīšus, lai tie neizkrīt skandinot. Katram kociņam no ārpuses uzpilina mazliet PVA līmes, lai tie neizkustas, kad pa tiem birs skaņas materiāls.
Apakšgalu aizlīmē ar kartonu vai koka ripiņu, noklāj ar PVA līmi un izžāvē darinājumu.
Latvānis kalpo labi
Vizuāli efektīgākais ir klasiskais lietuskoks no latvāņa. Kartona trubiņas var salasīt pa māju, taču invazīvo augu audzes jādodas meklēt. Kad tiek pie auga, ir vērts sagriezt stublāju gabalus vairumā. Šāds lietuskoks ir arī laba dāvana. Instrumentus darina tūliņ, kamēr materiāls vēl svaigs.
Tad tajā viegli iedurt ar īlenu. Lai šķiedras nesadalītos, to stublāju vēlams apņemt ar gumiju vai auklu, kā mucu ar stīpu. Rezerves gabalus, ko lietos vēlāk, liek izkaltēties. Rēķinās, ka tie kļūs cieti un caurumiņus varēs tikai izurbt, ne izdurt ar īlenu.
Meklē īsto skaņu
Gatavajā korpusā skaņas veidošanai ber apmēram sauju pildījuma. Muzikālo skaņu radīšanai labi der pelēkie zirņi, griķi, mazi akmentiņi, graudi, kukurūza, pipari, cidoniju sēkliņas u. c. Var bērt arī putraimus (grūbas, rīsus u. c.), taču tie birdinot rada miltus, kas pasliktina skaņu.
Efektīgi izklausās, ja ber mazliet no rupjās, mazliet no smalkās frakcijas. Lai izlemtu, ko bērt, instrumenta karkasā var izmēģināt dažādu pildījumu. Ieber, pagroza, paklausās. Ja netīk, ber nākamos skaņražus. Kad atrasts īstais tonis, augšpusi aizlīmē.
Kad lietuskoki gatavi, tos var gan izkrāsot, gan aptīt ar diedziņiem, aukliņām (muzicējot būs vieglāk turēt rokā). Ja vēlas lakojuma iespaidu, var nopūst ar matu laku vai noziest plānā kārtiņā ar PVA līmi.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
