ŠOFERA PRIEKŠNIEKU VERSIJA 22
Lai šoferu atbildību vērtē policija
Ar AS “Liepājas autobusu parks” vadību saruna ir diezgan saspringta, jo medijos esot izplatītas nepatiesas ziņas, piemēram, ka šoferis, kas vedis Ivanu, atlaists no darba, ka autobusā bērns bijis viens un šoferim vajadzējis viņu pamanīt.
“Lai ko mēs teiktu, daļai sabiedrības vienmēr būs cits viedoklis. Mēs jau no paša pirmā brīža sadarbojamies ar policiju, visi materiāli un informācija ir tai nodota. Ļausim policijai strādāt. Taču vēlos uzsvērt: ir lietas formālā puse un faktiskie apstākļi, vai mikroautobusa šoferim, kas veda Ivanu no Karostas uz Liepājas centru un lielā autobusa šoferim, kas veda bērnu uz Dubeņiem, bija iespēja novērtēt situāciju un pieņemt lēmumu? Tas, ko esmu redzējis, dzirdējis un zinu, man liek domāt, ka šoferi godprātīgi pildīja savus pienākumus un viņus no darba atlaist šobrīd nav pamata. Ja policija pierādīs pretējo, tad skatīsimies,” man saka uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.
Viņš norāda, ka cilvēku pārvadājumi ir sarežģīti un par normatīviem aktiem, kas tos regulē, vajadzētu diskutēt, bet šobrīd viņš nav gatavs to darīt. Jebkurā gadījumā Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka bērnus līdz septiņu gadu vecumam nav tiesību vienus pašus pārvadāt. “Starppilsētu maršrutos ar to nav lielu problēmu, jo pasažierus šoferis ielaiž pa priekšējām durvīm un visu redz, bet pilsētu autobusos kustība iekšā un ārā notiek pa trijām durvīm. Vai jūs spējat iedomāties, kā šoferis var nokontrolēt visu plūsmu, īpaši, ja ir daudz cilvēku, vai tas mazais bērns ir ar kādu kopā vai nav? Šofera galvenais uzdevums ir kustības un pasažieru drošība. Bet par ko pārvērtīsies pilsētas satiksme, ja šoferis uzmanīgi aplūkos visus bērnus, kas iekāpj autobusā, un tad, ja būs aizdomas, ka bērnam ir mazāk par septiņiem gadiem, ies tam klāt, prasīs pierādīt viņa vecumu un to, vai viņš ir ar kādu kopā? Protams, nav runa par situācijām, kurās izskatās, ka bērns ir apjucis, nelaimīgs un tiešām pamests. Skaidrs, ka šoferis nav vienkāršs garāmgājējs un viņam jābūt vērīgākam. Varu pateikt, ka šoferiem kontakts ar Ivanu, līdzīgi kā ar citiem pasažieriem, bija arī tam, kas viņu aizveda uz Dubeņiem. Cik liels un vai rīcība bija pareiza, lai vērtē policija. Tāpat Ivans nebija vienīgais, kas Dubeņos izkāpa noautobusa,” apgalvo L. Krongorns.
“Mūsu šoferi ļoti pārdzīvo notikušo. Karostas rajonam ir raksturīgi, ka vasarā bērni bariem brauc uz jūru peldēties, un šoferi pie tā ir pieraduši,” skaidro uzņēmuma izpilddirektors Māris Ārbergs.
Pabraukājoties ar autobusiem pa Liepāju, konstatēju: braucamie ērti, tīri, šoferi pieklājīgi. Kad braucamais pilns, šoferim, kas sēž stikla kabīnē, patiešām nav nekādu iespēju pilnībā kontrolēt autobusā notiekošā: te pasažieri rimti un mierīgi, te iesprūk divi tipi, slepus norij kaut kādas tabletes un smaidot ar nazi attaisa vēdlodziņu, te ieskrien un pēc dažām pieturām izskrien jauniešu bars ar pusizdzertu degvīna pudeli, kas braucot pusslepus tiek tukšota, vieni paši brauc arī bērni, kuri varētu būt un varētu arī nebūt septiņus gadus veci…
Policijā cilvēki liecinājuši, ka autobusā jautājuši, kur tad mazais braucot, un viņš atbildējis, ka pie mātes un vecmāmiņas.
