Ivars Godmanis: Eiropai nav kopējas imigrācijas un aizsardzības politikas 44
“Nav tik vienkārši – ja nebūtu karš, mēs jau to pirms kara dzirdējām, ka Eiropa sāk protestēt, kad mēs gribējām būvēt žogu, neskatoties uz to, ka mums pāri nāca imigranti,” TV24 diskusiju raidījumā “Kārtības rullis” atgādina Ivars Godmanis, bijušais EP deputāts, ministru prezidents (1990-1993; 2007-2009), iekšlietu (2006-2007) un finanšu (1998-1999) ministrs.
Viņš piebilst, ka Eiropa tāpat esot izteikusies, ka arī Itālijai nevajadzētu visus migrantus no Lampedūzas salas sūtīt atpakaļ: “Redz, ir viena tāda nianse – Eiropai nav kopējas imigrācijas politikas, tas nav ierakstīts līgumā.”
“Tad mēs nonākam tādā cirkā, kad zviedri pēc pirmā Irākas kara vilka iekšā milzīgu daudzumu bēgļu, starp citu samērā bagātus cilvēkus. Somi to nedarīja. Kad es biju iekšlietu ministrs, es biju klāt tajā diskusijā, kad viņi savstarpēji diskutēja. Viens teica, ka tagad mums ir pienācis pilns ar migrantiem, un viņi gribēja, lai sadalām izmaksas.
Tas pats ir ar spāņiem. Piemēram, kāpēc Spānijā ir tik daudz imigrantu? Es painteresējos, izrādās, ka viņiem bija speciāla politika – viņiem bija tikai 46 miljoni iedzīvotāju, bet teritorija kā Vācijai, kur ir 80 miljoni. Spāniski runājošā pasaule ir ziniet cik liela, un viņi vienkārši sāka viņus “vilkt” pirms krīzes iekšā. Un saproti, ja tu tā dari, tad pie tevis ar laivām arī brauc pāri. Un iedomājies, pat Vācijā bija tāda sistēma – ienāci kā bēglis un vari dabūt pilsonību,” stāsta Godmanis.
Godmanis norāda uz vēl vienu kopīgu problēmu Eiropas Savienībā – neesošu aizsardzības politiku.
“Pašā līgumā, tā formāli runājot, Eiropai nav kopējas aizsardzības politikas. Zināmos aspektos ir kopēja drošības politika, ir atsevišķas struktūras, kas nodarbojas ar aizsardzību. Bet es saprotu, jo NATO tur to funkciju. Bet es tāpēc domāju par to, ka tas mums klusi aiziet garām,” piebilst Godmanis.
