Krāpšana bez piederības nozarei. Izvērtē reversā PVN efektivitāti 1
Pienākums maksāt pievienotās vērtības nodokli (PVN) preču vai pakalpojumu saņēmējam ir vajadzīgs un bijis pietiekami iedarbīgs pasākums, lai arī turpmāk ierobežotu negodīgu komersantu mēģinājumus apkrāpt valsti.
Tā secināts pagājušajā valdībai iesniegtajā Finanšu ministrijas ziņojumā, kurā vērtēts, ko devusi apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, proti, preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja vietā nodokli maksā saņēmējs.
Ziņojuma autori gan atzīst, ka šis ir īstermiņa pasākums krāpšanas apkarošanai un ka bijis iedarbīgs tikai tad, kad tiek īstenotas krāpšanās shēmas ar tā saucamo pazudušo komersantu izmantošanu.
Kā “Latvijas Avīzei” savulaik atklāja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvaldes priekšnieks Kaspars Podiņš, viens no līdz šim izplatītākajiem krāpšanās veidiem – izgatavot viltotus dokumentus par it kā notikušiem darījumiem, kas krāpniekiem dod likumīgas tiesības atprasīt valstij viņu it kā pārmaksāto PVN.
Šādi krāpšanu var organizēt vienā uzņēmumā vai izmantot vairākus, tostarp fiktīvi dibinātus, reģistrētus svešās adresēs un ar bezpajumtnieku vārdiem.
Ziņojuma autori secinājuši, ka cīņā pret citiem krāpšanās paņēmieniem, piemēram, fiktīvu rēķinu par patiesībā nenotikušajiem darījumiem izmantošana priekšnodokļa palielināšanai apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība nedod vēlamo, tāpēc būtu izmantojami citi paņēmieni.
Tas tādēļ, ka apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ietvaros PVN nemaksāšanas risks netiek novērsts pilnībā, jo darījumu ķēdes pēdējā posmā gala pārdevējs var neiemaksāt visā darījumu ķēdē uzkrāto PVN valsts budžetā.
Turklāt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešana ir iedarbīga tikai tad, ja reģistrēts PVN maksātājs veic tikai tādus darījumus, kuriem tiek piemērota tikai apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība.
Ja komersanta saimnieciskā darbība ir daudznozaru, tad cīņā pret krāpšanu efekts samazinās.
Krāpšana citur vēl jāpierāda
Cita starpā ziņojuma autori secinājuši, ka apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanai nozarēs, kurās tā vēl nav ieviesta, esot jāiegūst pierādījumi, ka arī tajās ir liels PVN izkrāpšanas risks.
Papildus jau ieviestajai apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtībai desmit nozarēs VID un Zemkopības ministrija vērtējušas, vai šo kārtību nevajag ieviest pākšaugu piegādēm un transportlīdzekļu tirdzniecībā.
Bet vismaz pagaidām VID un Zemkopības ministrijas rīcībā neesot pietiekamu pierādījumu tam, ka arī šajās nozarēs notiek krāpšanās ar PVN maksājumiem.
Ieviešot apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību citās nozarēs, būtu jāņem vērā Eiropas Komisijas viedoklis – to nebūtu vēlams ieviest mazumtirdzniecībā – precēm, kuras varētu būt paredzētas privātajam patēriņam, jo pastāv risks, ka krāpšanās pārvietosies tālāk pa piegādes ķēdi, ko varētu būt grūtāk kontrolēt.
Apgrieztās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu vēl citās Latvijas tautsaimniecības nozarēs aizkavē Eiropas Komisijas (EK) 2006. gadā izdotā direktīva, kas cita starpā neparedz šādu kārtību būvniecības pakalpojumiem.
Tādējādi Latvija viena pati nevar izlemt, kurā nozarē vēl vajadzētu ieviest šo kārtību.
Kaut arī Rīgas Ekonomikas augstskolas un biedrības “Business against shadow economy” (BASE) mācību spēku pētījumā “Ēnu ekonomikas indekss Baltijas valstīs 2009.–2017. gadā” būvniecības nozare atzīta par visproblemātiskāko tautsaimniecības nozari Latvijā, Latvija bija spiesta izlūgties Briselei atkāpi no šīs direktīvas.
Bet EK spiediena ietekmē apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība būvizstrādājumu piegādēm tik un tā būs jāatceļ no 2020. gada 1. janvāra.
Ieguvumi un zaudējumi
Tā kā Latvijā apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība atsevišķās nozarēs ieviesta dažādos laikos, VID atzīst, ka nav iespējams precīzi noteikt, kāds naudas izteiksmē bijis kopējais ieguvums. Ziņojumā ieguvuma summas uzrādītas tikai atsevišķi katrā no šīm nozarēm.
Piemēram, darījumos ar elektronikas precēm no 2016. gada aprīļa līdz 2017. gada aprīlim ieguvums valsts budžetā tika novērtēts 16 miljonu eiro apmērā. Graudu piegādēm no 2016. gada jūlija līdz 2017. gada aprīlim tika novērtēts 19 miljonu eiro apmērā.
Savukārt no 2020. gada 1. janvāra atceļot šo maksāšanas kārtību būvizstrādājumu piegādēm, valsts budžeta ieņēmumos rastos robs 19,6 miljonu eiro apmērā, to skaitā PVN – 7,4 miljoni eiro, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI) – 8,1 milj. eiro, iedzīvotāju ienākuma nodoklim (IIN) – 4,1 miljons eiro.
EK 2018. gadā publicētais pētījums, kā arī VID dati uzskatāmi parāda, kādi ir krāpšanās ar PVN mērogi un kādas summas ik gadu valsts varētu būt zaudējusi.
2014. gadā Latvijā tā dēvētā PVN plaisa (starpība starp iekasējamo PVN un reāli iekasēto PVN apjomu) veidoja 19,03% (420 miljoni eiro), 2015. gadā – 17,17% (389 miljoni eiro), 2016. gadā – 11,27% (258 miljoni eiro).
Pēc VID datiem, 2017. gadā PVN plaisa veidoja 12,9% jeb naudas izteiksmē 322,9 miljonus eiro.
Krāpšana bez piederības nozarei
Uz jautājumu, vai reversā PVN maksāšanas kārtība būtu ieviešama vēl kādā preču vai pakalpojumu nozarē, VID atbild, ka nodokļu kontroles pasākumi liecina, ka PVN izkrāpšana notiek neatkarīgi no nozares, kurā darbojas nodokļu maksātāji.
Piemēram, nodokļu maksātājs varētu būt iesaistīts faktiski nenotikušu darījumu ķēdē saistībā ar tādu preču iegādi, kuras nemaz nav raksturīgas tai nozarei, kurā viņš darbojas.
Turklāt nodokļu maksātājiem, kuri reģistrējas, lai iesaistītos PVN izkrāpšanas shēmās, pat neesot būtiski norādīt kādu konkrētu nozari.
Taču jau ilgstoši PVN izkrāpšana novērojama elektronisko ierīču un datoru, sadzīves tehnikas, automašīnu, degvielas, ziedu, dažādu pārtikas produktu tirdzniecībā, kā arī apsardzes nozarē.
Atrodami vēl citi ieroči
Atbildot uz jautājumu, kādus ieročus PVN krāpšanas apkarošanā vēl varētu izmantot, ja apgrieztais PVN ir īstermiņa pasākums un iedarbīgs tikai tad, kad tiek īstenotas krāpšanās shēmas ar tā saucamo pazudušo komersantu izmantošanu, VID skaidro, ka efektīvs ierocis ir arī dalītā PVN maksājuma sistēma (split payment mechanism).
Priekšlikumus Finanšu ministrijai to ieviest ir izteicis gan VID, gan nevalstisko organizāciju pārstāvji. Šī sistēma sevi labi ir parādījusi daudzās pasaules valstīs, gan Eiropas Savienībā (Polijā, daļēji arī Itālijā), gan ārpus Eiropas Savienības (piemēram, Azerbaidžānā).
VID ieskatā, nepastāv šķēršļi, lai PVN dalītā maksājuma sistēma vismaz iesākumā tiktu ieviesta pēc brīvprātības principa, līdzīgi kā tas kopš 2018. gada 1. jūlija ir ieviests Polijā.
PVN, kas Polijā tiek iekasēts, komersantiem brīvprātīgi izvēloties piemērot PVN dalīto maksājuma sistēmu, ieņēmumi pieaug ik mēnesi.
Polijas komersanti ļoti novērtē to, ka, brīvprātīgi izmantojot šādu PVN nomaksas kārtību, viņiem netiek atteiktas priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības un vairs nav jāpierāda, ka zinājuši vai ka viņiem bija jāzina par iesaistīšanos PVN izkrāpšanas ķēdē.
UZZIŅA
Latvijā apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtība ieviesta:
• kokmateriālu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem – no 1999. gada 1. jūlija;
• metāllūžņu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem – no 2011. gada 1. oktobra;
• būvniecības pakalpojumiem – no 2012. gada 1. janvāra;
• mobilo telefonu, planšetdatoru, klēpjdatoru un integrālo shēmu ierīču piegādei – no 2016. gada 1. aprīļa;
• graudaugu un tehnisko kultūru piegādei – no 2016. gada 1. jūlija;
• neapstrādātu dārgmetālu, dārgmetālu sakausējumu un ar dārgmetālu plaķētu metālu piegādei – no 2017. gada 1. janvāra;
• būvniecības izstrādājumu piegādei – no 2018. gada 1. janvāra;
• sadzīves elektronisko iekārtu un sadzīves elektriskās aparatūras piegādei – no 2018. gada 1. janvāra;
• metālizstrādājumu piegādei un ar to saistītiem pakalpojumiem – no 2018. gada 1. janvāra;
• spēļu konsoļu piegādēm – no 2018. gada 1. janvāra.
