Māls – pret pinnēm un sauli 2
Lai tiktu pie materiāla pētniecībai, Inga kopā ar ģeologiem devās uz laukiem, kur māls tika iegūts no trīs metru dziļa urbuma. Mālu pētījumiem izdevās iegūt arī Iecavas dolomīta raktuvēs, kur māls ir kā blakusprodukts dolomīta ieguvē.
Ingas pētījumi pierāda: kosmetoloģijā Latvijas mālu var izmantot, turklāt tieši to pašu mālu, kas līdz šim veiksmīgi lietots celtniecības materiālu un keramikas ražošanā. “Latvijā atrodamie māli kosmetoloģijā dod tādu pašu efektu kā lielākoties no citām valstīm ievestās mālu maskas, ko tirgo veikalos. Protams, jāraugās, lai mālu iegūtu tīrā vidē, lai tajā nebūtu, piemēram, smago metālu piesārņojuma,” stāsta jaunā zinātniece.
Izmantojot Latvijas mālu, Inga kopā ar kolēģēm radījusi dziedinošu antibakteriālo masku, kas izmantojama pret pinnēm. Testēta uz cilvēka ādas šī maska gan vēl nav, tās ietekme izmēģināta tikai uz laboratorijā izaudzētām iekaisumu izraisošām baktērijām. “Tās vai nu nevairojās, vai arī samazinājās to skaits,” novērojusi pētniece.
Inga atklājusi, ka Latvijas māls spēj arī daļēji samazināt saules ultravioletā starojuma kaitīgo ietekmi uz ādu, tāpēc to būtu vērts izmantot, ražojot pretiedeguma krēmus vai, piemēram, tonālos krēmus ar UV aizsardzību. Šādi krēmi pagaidām Ingas pētījumu ietvaros nav tapuši, taču to izstrāde tiek plānota. Tā kā Latvijas māls lielākoties ir brūnā nokrāsā, to visveiksmīgāk var izmantot maskām un dekoratīvajai kosmētikai, proti, produktiem, ko no ādas vēlāk noņem. “Vēlamies izstrādāt tieši ekoloģiskus kosmētiskos līdzekļus,” uzsver Inga. Tāpat nākotnē zinātniece meklēs veidus, kā Latvijas mālu kosmētikā izmantot efektīvāk: “Tieši tāpēc kosmetoloģijā biežāk izmanto no ārzemēm ievesto mālu, jo tas ir tīrāks, nav pirms lietošanas jāattīra no dažādiem piemaisījumiem. Tā kā Latvijas māls vispirms jāattīra, no tā ražots produkts būs dārgāks. Lai to novērstu, jāatrod tehnoloģiski risinājumi, kā mālu attīrīt bez liela darba un izmaksām.”
