Himna jāiemāca jau skolā 5
Ints Teterovskis, Dziesmu svētku virsdiriģents: “Visām tām institūcijām, kuras rīko svinīgus sarīkojumus ar himnas atskaņošanu, vajadzētu mājas lapās būt pieejamiem akceptētajiem himnas ierakstiem. Dziedāt himnu jāsāk mācīt jau skolā. Ja vēlamies, lai tauta dziedātu līdzi, piemērotākais ir unisons fa mažorā, jo tā ir ļoti enerģiska, spēcīga tonalitāte.
Nedomāju, ka ar likumu iespējams noteikt, kad himna dziedama unisonā un kad daudzbalsīgi. Tāpat nespēju iedomāties, ka kādu varētu administratīvi sodīt, ja viņš himnu publiskā vietā nenodzied gana profesionāli.”
Juris Kļaviņš, Dziesmu svētku Goda virsdiriģents: “Dziesmu svētkos himna jādzied kopā ar tautu, tātad vislabākajā pieņemamajā – visiem izdziedamā – tonalitātē.
Par Baumaņu Kārļa oriģinālversiju – tādā veidā himna dziedama starptautiskos pasākumos (piemēram, Baltijas valstu Studentu dziesmu svētkos), dažādos festivālos, ārzemju vizīšu un citos pasākumos, kad himnai vēlams izskanēt krāšņāk.
Skolās himna obligāti visiem jādzied (arī rūcējiem), izmantojot ieraksta zemās tonalitātes variantu. Katram klases audzinātājam jāmāk nodziedāt, izskaidrot teksta jēgu un iemācīt saviem audzēkņiem valsts himnu.
Par iespējamu solista dziedātu himnu – kamdēļ ne, tikai izpildījumam jābūt korektam, cieņas pilnam pret mūsu tautas lūgšanu.”
Māris Sirmais, Dziesmu svētku diriģents: “Ja himnu dzied atbilstoši Baumaņu Kārļa radītajam kora salikumam, tad ierindas cilvēkiem grūti dziedāt līdzi. Ja himnu dzied vienbalsīgi jeb unisonā, tad visi var vilkt līdzi. Bet, no otras puses, ir kaut kas ārkārtīgi skaists, ja sabiedriskā vidē cilvēki, kuri tobrīd nav uz podestiem stāvoši koristi, spēj dziedāt himnu katrs savā – soprāna, alta, tenora vai basa – balsī. Es to uzskatu par nacionālās kultūras īpašu vērtību.”
