Henriks Danusēvičs: Veikali lielajos tirdzniecības centros nerada lielākus epidemioloģiskos riskus 2
Henriks Danusēvičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdībai ir jāatzīst sava kļūda un jāļauj darboties tirdzniecības centriem ar tirdzniecības platību līdz 35 000 kvadrātmetriem. Veselības ministrijas un SPKC eksperti jau atzinuši, ka šo tirdzniecības vietu atvēršana neradītu papildu epidemioloģiskos riskus.
Saskaņā ar valdības lēmumu kopš 7. aprīļa darbību varēja atsākt nelieli tirdzniecības centri un veikali, kas atrodas ārpus tiem, taču joprojām pircēju apkalpošana iekštelpās ir liegta tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un platību virs 7000 kvadrātmetriem.
Jau no ierobežojumu ieviešanas sākuma neatkarīgi no aizņemamās platības vai darbības jomas tirgotāji ir pastāvīgi apliecinājuši savu gatavību un spēju nodrošināt augstākos drošības standartus, lai tirdzniecības process neradītu riskus ne pircējiem, ne darbiniekiem.
Latvija ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā atļautā tirdzniecības platība ir 25 kvadrātmetri uz vienu pircēju, kaut gan citās valstīs tie ir 10–20 kvadrātmetri.
Par tirgotāju ikdienu ir kļuvusi pastāvīga sadarbība ar uzraugošajām iestādēm, ātra reaģēšana uz dinamiskām izmaiņām normatīvajos aktos un jaunu ierobežojumu ieviešanu, kā arī epidemioloģiskās drošības pārbaudes un uzvedības noteikumu ieviešana, lai ierobežotu iedzīvotāju pulcēšanos.
Tā vietā, lai panāktu pretī šiem uzņēmumiem, valdība turpina veicināt diskriminējošus negodīgas konkurences apstākļus, neskatoties uz to, ka tirdzniecības vietas, kas spēj nodrošināt drošības pasākumu stingru ievērošanu, ir pietiekami drošas, lai veiktu iekštelpu tirdzniecību.
Vadošie valsts epidemiologi ir apstiprinājuši, ka veikali lielos tirdzniecības centros ar atsevišķu ieeju un autonomu ventilēšanas sistēmu nerada lielākus riskus, uzņemot apmeklētājus, salīdzinājumā ar tirdzniecības centriem, kuru platība ir zem 7000 kvadrātmetru.
Atverot tirdzniecības centru ar platību virs 7000 kvadrātmetriem un veikalus, kas ir nodalīti no tirdzniecības centriem, ir iespējams samazināt fiziskos kontaktus.
Ja tirgotāji ievēro visus drošības noteikumus, tie ir uzskatāmi par tikpat drošiem kā citi neatkarīgi no viņu atrašanās vietas vai izmēra.
Tirgotāji, kas darbojas lielos tirdzniecības centros un / vai tirdzniecības vietās, kas ir nodalītas no tirdzniecības centriem, ir vairākkārt vērsušies pie valdības ar lūgumu pārskatīt uzliktos ierobežojumus un iesnieguši oficiālas vēstules, kurās devuši ieskatu ierobežojumu ietekmē uz nozari, kā arī piedāvājuši ieviest alternatīvus risinājumus, kas nodrošinātu higiēnas prasību stingru ievērošanu un tajā pašā laikā ļautu cilvēkiem droši iegādāties nepieciešamās preces.
Neizprotamu iemeslu dēļ šie priekšlikumi netika virzīti valdībā, kas noveda pie papildu spriedzes gan nozarē, gan sabiedrībā, kā arī pie uzņēmumu vēršanās Konkurences padomē, Satversmes tiesā un citās demokrātiju aizsargājošās iestādēs.
Pat Pasaules veselības organizācija ir publiski norādījusi, ka valstīm ir jāspēj sabalansēt veselības aizsardzību ar ekonomiku. Skaidrības, pamatotības un konsekventas normatīvo aktu piemērošanas trūkums ietekmē konkurenci starp pēc būtības vienādiem veikaliem, kuru epidemioloģiskā riska profils neatšķiras.
Šī pieeja valdības lēmumu pieņemšanā atstāj postošas sekas nevis uz vienu noteiktu uzņēmumu vai organizāciju, bet uz visas Latvijas ekonomikas ilgtspējas iespējām. Rezultāts būs nākotnes tiesvedības.
Piemēram, šā gada 10. maijā “JYSK” jau vērsās Satversmes tiesā saistībā ar valdības lēmumu aizliegt strādāt veikaliem, kas atrodas tirdzniecības centros ar platību virs 7000 kvadrātmetru, taču kuriem ir atsevišķas ieejas.
Tirgotājs lūdza atzīt valdības lēmumu par neatbilstošu Satversmei, jo tas veicina negodīgu tirdzniecības vidi un liedz cilvēkiem iepirkties tirdzniecības vietās, kurās tie nokļūst, izmantojot personīgos transportlīdzekļus.
Rezultātā mazākos tirdzniecības centros palielinās cilvēku koncentrācija, līdz ar to arī vīrusa izplatīšanās riski.
No tirgotāju viedokļa raugoties uz situāciju valstī, esošo ierobežojumu efektivitāte vīrusa izplatības apkarošanā ir ļoti zema salīdzinājumā ar to graujošo ietekmi uz ekonomiku.
Valdībai un Saeimai jāieklausās ekspertu un nozaru pārstāvju viedokļos un jārīkojas, lai mazinātu zaudējumus gan Latvijas ekonomikai, gan sabiedrībai!
Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents
