Profesionālās armijas vienības var ātri nobloķēt viņu atrašanās vietās. Ar vadāmām raķetēm vai citiem paņēmieniem (armijnieki zinās, par ko es runāju) vienlaikus var iznīcināt ieroču noliktavas, atstājot neapbruņotus vairākumu profesionāļu un praktiski visu zemessardzi. Un tad jau “zaļajiem vīriņiem” ieņemt stratēģiski svarīgus objektus un policijas struktūrvienības ir salīdzinoši vienkārši. 16
Krievijai tam ir pietiekami daudz tehnisko un cilvēkresursu gan Pleskavā, gan Kaļiņingradā. Četras NATO lidmašīnas to spētu aizkavēt tikai simboliski. Un neliels amerikāņu kontingents Ādažos – arī.
Protams, es zīmēju melnāko iespējamo scenāriju, ļoti cerot, ka tas nekad neīstenosies.
Tāpat skaidrs, ka NATO lidmašīnas un ASV karavīrus nevar rēķināt tikai pēc to militārajām spējām – viņu iznīcināšana nozīmētu militāro konfliktu ar NATO un, no pragmatiskās puses skatoties, Krievija vēl nav tam gatava, piedevām Rietumiem ir daudz stiprāki līdzekļi nekā manis minētās lidmašīnas – Rietumos glabājas daudzu ietekmīgu un bagātu krievu nauda…
Bet izskatās, ka šodienas Krievijas politiku un lēmumus ietekmē ne tikai pragmatisms. Tāpēc mums steidzami būtu jāmaina aizsardzības koncepts, paturot visu labo, kas neapšaubāmi ir sasniegts ceļā uz profesionalizāciju, paņemot citu mazo valstu pozitīvo pieredzi un iesaistot valsts aizsardzībā daudz, daudz lielāku iedzīvotāju daļu.
Vairāk zemessargu un atbalsta punktu
Profesionāļu un vairākuma zemessargu kaujas spējas, fiziskā sagatavotība neapšaubāmi ir dažādas. Pats esmu zemessargs no šīs organizācijas dibināšanas un labi apzinos, ka viens profesionālis ir vairāku zemessargu vērts. Taču partizānu karā, uzbrukumā no slēpņa, diversijā šīs atšķirības vairs nespēlē tik lielu lomu. Teritorijas pārzināšana, saliedēta darbība, precīza taktika un atbilstošs bruņojums ļautu arī zemessargiem būt par vērā ņemamu spēku.
Partizānu karš nevis mežā kā Otrajā pasaules karā (mūsu meži ir tik civilizēti, ar tik labu ceļu tīklu, ka ar modernajiem ieročiem šādu grupu iznīcināšana būtu viegla), bet gan pilsētās. Strauji mainot dislokāciju vietas, ja vajadzīgs, maskējoties – nelielas kaujas grupas var nodarīt nopietnus zaudējumus visprofesionālākajam pretiniekam.
Paplašinot zemessargu organizācijas, vairāk iesaistot profesionāļus, protams, var izveidot arī ļoti spējīgas kaujas vienības konvenciālām kaujām.
