Kā to panākt? 16
Vispirms atjaunot nelielas zemessargu bāzes visos bijušajos rajonu centros, ko tagad plānošanas dokumentos sauc par reģionālajiem attīstības centriem, tā, lai katrā šajā bāzē būtu vairāki pilna darba laika instruktori, virsnieki, kuri nodarbojas gan ar rekrutēšanu, gan apmācību, gan uztur ikdienas kontaktus ar zemessargiem, rīko regulārus saliedēšanas pasākumus. Katrā šajā bāzē būtu jābūt ieroču noliktavai tiem zemessargiem, kuriem dažādu apsvērumu dēļ nevar uzticēt tos glabāt mājās. Psiholoģiski pārbaudītiem, pieredzējušiem zemessargiem ieroču kaujas komplekts jāuztic glabāt dzīvesvietā, centralizēti uzstādot modernākus seifus ieroču glabāšanai.
Tas krīzes situācijā ļautu dažu minūšu laikā sapulcināt rīcībspējīgu kaujas grupu, kuras pulcēšanās vieta ienaidniekam nav paredzama. Jo vairāk ieroču noliktavu, jo tās grūtāk reizē iznīcināt.
Šīs bāzes kalpotu arī par lielisku atbalsta punktu jaunsardzei. 20 – 30 gadus vecās angļu bruņumašīnas noderēs misijās ārzemēs, bet kara gadījumā tās spēs palīdzēt niecīgi, tāpēc līdzekļus daudz lietderīgāk būtu ieguldīt minēto bāzu izveidei, to darbinieku algošanai, efektīvāku ieroču iegādei un apmācību nodrošināšanai. Savukārt munīcija būtu jāsāk ražot Latvijā.
Jāatjauno obligātais iesaukums
Atteikšanās no obligātā militārā dienesta dod labas dividendes politiķiem, jo, protams, dienestā ir piespiedu elementi, kas nepatīk daudziem cilvēkiem, kā arī vecākiem tiek dotas morālas tiesības teikt – mani bērni būs pasargāti no militāriem riskiem, jo ir cilvēki, kuri pēc pašu izvēles par samaksu aizsargās mūs visus. Grūti iedomāties vecākus (vēlētājus), kurus šāda iespēja neiepriecinātu. Taču maza, ne pārāk bagāta valsts nekad nespēs uzturēt tik lielus profesionālus bruņotos spēkus, kas patiešām spētu to aizsargāt. Jau tagad ir problēmas nokomplektēt vienības gan tāpēc, ka jauniešu gatavība dienestam fiziskā, morālā ziņā ir vāja, gan tāpēc, ka nav nemaz tik daudz cilvēku, kuri par nelielu samaksu ir gatavi riskēt ar savu dzīvību.
Igauniju mēs piesaucam vietā un nevietā, taču viņu aizsardzības modelis ir ievērojami pārāks, un to veido gan obligātais iesaukums, gan stipra zemessardze (Kaitseliit), gan augstas klases profesionāļi. Cita ceļa nav arī Latvijai.
Mūsdienīgs, uzlabots, iesaucamajiem maksimāli ērts obligātais dienests. 3×3 mēnešu ilgas apmācības, kuras līdz 25 gadu vecumam ir jāiziet visiem Latvijas pilsoņiem. Izvēloties sev ērtu laiku. Piemēram, studentam trīs vasaras, katrā pa trim mēnešiem. Nav traucēta karjera, iegūta labāka fiziskā forma un pamatzināšanas, lai spētu piedalīties kaujas operācijās. Vecie militārie speciālisti teiks – pārāk īss laiks. Mana atbilde – ar modernām apmācības metodēm, datorsimulācijām šādā laikā var apgūt vairākumu moderno ieroču un kaujas taktiku.
