Kā skaistu dārzu savienot ar putniem, kas apēd ogas? 5
Ilze Pētersone, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Katra dārzkopja prieks ir skaists dārzs ar bagātīgu ražu. Kā to savienot ar putniem, kas vienā mirklī pa tīro var noēst visas ogas no rūpīgi koptā ķirsīša, jāņogu krūma vai zemeņu dobes? Pieredzē dalās Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra vecākais speciālists dārzkopībā Māris Narvils. Ieteikumi pārbaudīti praksē viņa Lejaskurzemes saimniecībā.
Nost ar egoismu
Dārzkopjiem jāsaprot viena lieta – mums jāmāk dalīties ar dabu. Ja būsim lieli egoisti un gribēsim simtprocentīgi visus labumus no dārza tikai sev, nāksies daudz karot ar dabu, tās organismiem, kas nozīmē smagu saimniekošanu ar lieliem kreņķiem par to, ka tev nepārtraukti kāds uzbrūk un kaut ko noēd.
Tāpēc ar augu palīdzību jāmācās veidot dārzu, kur šādiem organismiem ir vieta gan dzīvošanai, gan barībai. Izpucētie daiļdārzi ir skaisti pēc mūsu prāta, bet nepiemēroti putniem, tāpēc ka tiem nepieciešami lieli koki, robežjoslas, kur var labi paslēpties.
Karstā laikā izlieciet dārzā traukus ar ūdeni, kur putniem mazgāties un padzerties. Es izmantoju podu paliktņus pusmetra diametrā, ko uzlieku uz augsta celma.
Dārzkopjiem pret putniem jāattiecas draudzīgi arī tāpēc, ka tā varam palīdzēt dārzam, samazinot vai vispār neizmantojot pesticīdus, jo putni barībā patērē arī dārza kaitēkļus.
Jāmaina pieeja
Ja gribam paturēt to, kas pašiem garšo, jāmaina pieeja – pārdalām dārzu un stādām kultūras, kas vairāk būs domātas putniem. Tāda ir mana filozofija dārzā, tāpēc speciāli izvēlamies aizsargstādījumus ar dažādiem ogaugiem – irbenēm, korintēm, vilkābelēm, pīlādžiem u. c. – ar mērķi, ka tie pamatā būs putniem un varbūt kaut kas paliks arī man. Ja nedodam putniem šo iespēju, skaidrs, ka tie tiešā tēmējumā nāks uz mūsu ķiršiem un ogulājiem.
Daudzveidīgie stādījumi dažādos stāvos ar lielākiem un vidējiem kokiem, augstākiem un zemākiem krūmiem apgrūtina putniem iespēju pamanīt citas barošanās vietas, ko esmu novērojis savā saimniecībā. No uzlidojuma vairāk ir apdraudēti ķirši klajos dārzos. Putni liek labāk plānot darbus – ja redzi, ka ogas gatavas, nekavējies ar lasīšanu, citādi var būt par vēlu!
Samazinām rudens kopšanu
Par dārza draugiem putnus neiegūsim, ja izslaucīsim teritoriju kā ar slotu. Rudens kopšana ir jāsamazina, jo nokaltušie augi ar sēklām putniem noder ziemā barībai. Esmu redzējis, kā veseliem bariem svilpju un sarkankrūtīšu notīra asinszāļu, pelašķu un citu augu, arī nezāļu sēklas, kuras ir vērts atstāt nenokoptas. Nenogrieziet rudenī miķelīšus, atstājiet ar nezālēm aizaugušās vietas, esmu novērojis, ka, piemēram, pa balandām putni tā dzīvojas, ka notīra visas.
Lapas ir paslēptuve, kur paslēpties kukaiņiem, kurus par barību izmantos putni. Protams, barībā tie patērē gan mūsu dārza ienaidniekus, gan draugus, taču ne jau visus, palīgu nākamajam gadam noteikti pietiks. Turklāt lapas zem kokiem un krūmiem ir augsnes veidotājas, ko apliecina pētījums Latvijā, ka 10 gados dabiskā lapu nobire izveido 10 cm jaunu trūdu slāni.
Ja dažādos laikos putni mūsu dārzā atradīs ko uzēst, tie pie viena apsekos augļu kokus un krūmus, par barību izmantojot arī kaitēkļus un oliņas, to putni darīs arī ziemā pēc barotavas apmeklējuma. Tā ir abpusēja produktīva sadarbība, kurai jānotiek visu gadu. Starp citu, viens lielo zīlīšu pāris, lai izaudzētu jauno paaudzi, sezonā spēj noķert līdz 50 kg kukaiņu!
Prieks par putniem
Putni sniedz arī daudz prieka, nu kaut vai tagad vasarā, kad ieturam maltītes uz terases, turpat blakus kāds uzdzied vai pat uzdejo. Ir bijuši rīti, kad putnu koris skan tik vareni un daudzbalsīgi kā mūsu dziesmu svētki! Kad dārzā ieraugi jaunu iemītnieku – prieks ir dubultā, jo saproti, ka viss notiek pareizā virzienā.
Publikācija sagatavota ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu
Par publikācijas saturu atbild AS “LATVIJAS MEDIJI”.
