– Kāds tad konkrēti šajā plānā ir ministrijas piedāvājums tranzīta nozarei? 21
– Mūsu piedāvājumu transportniekiem varētu iedalīt trīs blokus. Pirmkārt – jaunu tirgu atvēršana, piemēram, Ķīnā un Kazahstānā. Ļoti intensīvi notiek vizītes, tiek dibinātas transporta sadarbības darba grupas. Taču jaunus tirgus nevar atvērt vienā dienā, un mums jārada atbalsta mehānisms, lai uzņēmēji varētu šo laiku izturēt. Tādēļ otrais bloks sastāvētu no operatīvajiem finanšu instrumentiem – jau minētā kravu pārvadātāju atbrīvošana no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, PVN atlaides līzingā ņemtajām automašīnām, kā arī nodokļu brīvdienas. Visbeidzot trešā bloka ietvaros nupat izveidota Transporta loģistikas padome, kuras nākamais un galvenais uzdevums – apvienot nozares uzņēmumus zem viena jumta. Šajā smagajā brīdī visiem jābūt ļoti vienotiem. Pat Vācijā gandrīz 200 lielie transporta uzņēmumi apvienojušies zem viena jumta ar nosaukumu “Suderelbe”. Latvijas transportētājam ar 20 mašīnām praktiski neiespējami dabūt kravas no lieliem Eiropas uzņēmējiem. Bet šāda apvienība jeb klasteris uzreiz spēj apkalpot lielas kravas, spēj citos apjomos daudz izdevīgāk iepirkt degvielu un piedāvāt klientiem daudz labāku cenu. Latvijā arī ir līdzīga pieredze. Piemēram, “Elvi” veikalu ķēde. Būtībā tie ir daudzi mazie uzņēmumi, kas darbojas ar vienu franšīzi, kopā iepērk produktus, veido vienotu loģistiku un tādējādi spēj konkurēt gan ar “Rimi”, gan “Maxima”. Atcerēsimies arī, kā veidojās lauksaimniecības kooperatīvi, lai konkurētu ar Polijas dārzeņu importu. Viņi sanāca kopā, nopirka tehniku, apsēja katrs savas platības un visi kopā gūst labumu, ko saviem spēkiem atsevišķi nevarētu sasniegt. Ja mums izdotos izveidot šādu apvienību autopārvadājumu nozarē, tas nebūtu spēks uz vienu dienu, bet ļautu veiksmīgāk konkurēt arī ilgtermiņā.
– Jūs sakāt, ka situācijas pasliktināšanos prognozējāt jau iepriekš, bet plāns vēl pastāv tikai “uz papīra”. Kad tas beidzot varētu tikt realizēts un uzņēmēji sāks just taustāmu atbalstu?
– Tas ir dažu tuvāko nedēļu jautājums. Augustā mūsu piedāvājums tika uzsaukts valdībā. Ar Finanšu ministriju norit ļoti sarežģītas debates par to, kā realizēt nodokļu atlaides, lai tās pēc iespējas mazāk ietekmētu budžetu.
– Sankcijas radījušas problēmas arī Ventspils ostai. Kā Satiksmes ministrija domā atbalstīt jūras pārvadātājus?
– Mēs sekojam ne vien oficiālām atskaitēm un statistikai, bet arī tiekamies ar ostu pārstāvjiem, pārrunājam reālo situāciju. Kopā braucam līdzi ārzemju vizītēs, piedāvājam savus ostu pakalpojumus, meklējam jaunas kravas, un es gribētu teikt, ka mums tas ļoti sekmīgi izdodas, jo mūsu piedāvājums un pakalpojuma kvalitāte ir augstā līmenī.
