Jau tagad nepieciešams plāns māsu trūkumam nākotnē 0
Māsu kompetences līmenis un skaits Latvijā pieaug, tomēr, lai panāktu reālas pārmaiņas un nodrošinātu pietiekamu māsu skaitu pacientu aprūpē slimnīcās, ir nepieciešama cieša visu māsu izglītībā, atalgošanā un nodarbinātībā iesaistīto pušu sadarbība. Svarīgi ir celt ne tikai māsu atalgojumu valsts veselības aprūpes sektorā, bet arī profesijas prestižu sabiedrībā.
Starptautiskajā māsu dienā Bērnu slimnīcas un Bērnu slimnīcas fonda rīkotajā tiešsaistes diskusijā “Māsu loma veselības aprūpes sistēmā. Aktualitātes un izaicinājumi” diskusijas dalībnieces uzsvēra, cik svarīgi mums visiem kā sabiedrības locekļiem ir apzināties māsu darba nozīmi veselības aprūpes sistēmā.
“Mēdzam teikt, ka māsas darbs ir misija. Ja pat tā, tad arī katram sirds darbam ir jābūt novērtētam un atbilstoši atalgotam. Domājot par rītdienu, jau šodien jāveic virkne aktivitāšu, lai esošās māsas noturētu nozarē un piesaistītu jaunās, jo vajadzība ir milzīga. Mums jāveido atbilstoša darba vide un jāmāk parādīt māsām viņu profesionālās karjeras iespējas – māsas vadītājas, tai skaitā multidisciplināru komandu vadītājas, māsas skolotājas un pasniedzējas, māsas, kas darbojas pacientu drošības un pacientu tiesību jomā, māsas, kuras izglīto pacientu un māsas, kuras darbojas pētniecībā,” diskusijā akcentēja Zane Straume, Bērnu slimnīcas valdes locekle.
Viena no problēmām, ko iezīmēja diskusijas dalībnieces, ir izdegšana, jo daudzas māsas strādā vairākās darbavietās, kā arī slimnīcās māsām mēdz būt pārāk liels aprūpējamo pacientu skaits. “Bērnu slimnīcā mūsu mērķis ir panākt, lai ikdienā māsa strādātu ar samērīgu pacientus skaitu, atkarībā no to sarežģītības, piemēram, tie varētu būt 4-6 pacienti pediatrijas nodaļā, bet Intensīvās terapijas nodaļā – 1-2 pacienti. Lai to panāktu, jau 10 gadus mērām māsu slodzi un izmantojam aprēķinus noslodzes regulēšanai. Taču kopumā šobrīd Latvijā valsts veselības aprūpes sistēmā trūkst aptuveni 5000 māsu. Lai risinātu māsu trūkumu, visiem nozares pārstāvjiem ir jāsanāk kopā un jāpieņem kopīgi lēmumi,” skaidroja Linda Frīdenberga, Bērnu slimnīcas aprūpes direktore.
Sabiedrība vēlas kvalitatīvu veselības aprūpi un jaunu speciālistu ienākšanu slimnīcās, kas nodrošinātu pakalpojumu ilgtspēju. “Bērnu slimnīcā, ik gadu ienāk jaunās māsas, aug zināšanu līmenis, māsu profesija mainās un arvien pieaug nozīme māsas lēmumu pieņemšanas spējām, gan par pacientu izvērtējumu, gan par ārstēšanu un aprūpi.
Vienlaikus saskaramies ar tendencēm, kas iezīmē nākotnes izaicinājumus, daļai māsu pienākot pensijas vecumam, mums būs nepieciešama straujāka jauno ienākšana profesijā. Kad darba attiecības uzsāk jaunās māsas, saskaramies ar to, ka viņas izvēlas strādāt mazāku slodzi un mums nepieciešams lielāks māsu skaits. Tāpēc prognozēju, ka turpmāk arvien vairāk izjutīsim māsu trūkumu. Tikmēr vecāki sagaida mūsdienu prasībām un medicīnas sasniegumiem atbilstošu turpmāk arvien vairāk izjutīsim māsu trūkumu bērnu un jauniešu veselības aprūpi, tāpēc risinājumus māsu trūkumam jāmeklē jau tagad,” turpina Linda Frīdenberga.
Tā kā diskusijās dalībnieces bija abu Māszinību studiju programmu direktores, sarunas gaitā iezīmējās aina, kā uz savu turpmāko darba vidi raugās topošās māsas.
“Jau paralēli studijām topošās māsas var sākt strādāt un būt komandā aprūpes darbā medicīnas iestādēs. Šo iespēju studenti izmanto, lai praksē vairāk iepazītu savu topošo profesiju. Redzam, ka mūsu absolventi pēc studiju beigām lielākoties paliek Latvijā, kas mūs iepriecina. Tomēr viņi bažījas par izdegšanu, jo māsu profesijā Latvijā slodze ir liela,” norādīja Ina Mežiņa-Mamajeva, Latvijas Universitātes Māszinību programmas direktore.
“Vienlaikus pēdējā studējošo aptauja liecina, ka māsu profesijas prestižu vairāk respondentu nekā iepriekš vērtē kā augstu,” diskusijā uzsvēra Ina Mežiņa-Mamajeva.
“Rīgas Stradiņa universitātē uz vienu vietu “Jauno māsu akadēmijā” pērn pieteicās 10 skolēni, tas arī norāda, ka jauniešiem interesē šī profesija. Esam novērojuši, ka studēt māsu profesiju izvēlas arvien vairāk vīriešu. Tas ir svarīgi, jo darbā ar pieaugušajiem pacientiem nereti nepieciešams arī fizisks spēks, ne tikai izturība. Mums ir jāveicina to māsu skaits, kuras vēlas un ir gatavas aktīvi iesaistīties pētniecībā,” atzīmēja Eva Cela, Rīgas Stradiņa universitātes Māszinibu studiju programmas direktore.
Bērnu slimnīcā, lai atbalstītu un motivētu studentus turpināt darbu bērnu veselības aprūpē, tiek meklēti dažādi atbalsta mehānismi. 2025. gada rudenī 10 jaunākajām māsām, kuras paralēli studijām Māszinību programmās strādā Bērnu slimnīcā, piešķirtas 2000 eiro stipendijas. Tas bijis iespējams, pateicoties Rietumu Bankas dibinātā Nākotnes Atbalsta fonda ziedojumam un Bērnu slimnīcas fondam.
