Vents Zvaigzne: “Manuprāt, Latvijai jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.”
Vents Zvaigzne: “Manuprāt, Latvijai jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.”
Foto: Karīna Miezāja

Jaunā paaudze kopumā kļūst aizvien kreisāka. Publicists Vents Zvaigzne par sabiedrības izaicinājumiem Latvijā un Eiropā 11

Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Publicists Vents Zvaigzne studējis fiziku, filozofiju un klasisko filoloģiju. Patlaban nodarbojas ar grāmatu rediģēšanu.

KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 44
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 58
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
17 stundas
Lasīt citas ziņas

Vent, nepārspīlējot var teikt, ka vismaz dažiem cilvēkiem tu esi viens no tā sauktajiem viedokļu līderiem Latvijā. Arī es ik pa brīdim ieskatos tavā tviterkontā – gan tāpēc, ka tu esi mans bijušais students, gan tāpēc, ka daudzos jautājumos mūsu viedokļi sakrīt. Izskatās, ka pēdējo nedēļu laikā abi esam pievērsuši īpašu uzmanību divām lietām – Sv. Sofijas katedrāles pārvēršanai par mošeju un nemieriem ASV. Kā domā – vai šie abi notikumi kaut kādā veidā ir saistīti?

V. Zvaigzne: Mūsdienu pasaulē viss ir saistīts, vismaz netieši. Pat ja šie divi notikumi tieši neizriet viens no otra, tie tomēr iezīmē zināmas likumsakarības, ar kurām saskaramies.

Es teiktu, ka tie iezīmē soli atpakaļ no ceļa, kurā pasaule attīstījās 20. gadsimtā.

Neskatoties uz visām tām šausmām un nacisma un boļševisma briesmu darbiem, bija vērojama kopēja virzība tā dēvēto vispārcilvēcisko vērtību virzienā.

Šo vērtību pamatā bija Eiropas civilizācijas redzējums ar savu kristīgo un apgaismības paradigmu. Gluži pašsaprotami tika uzskatīts, ka pārējai pasaulei jācenšas tām līdzināties.

Šajā kopējā virzībā iekļāvās arī Turcijas valsts sekularizācija pēc Pirmā pasaules kara, nācijas līdera Kemala Ataturka īstenotās reformas, tostarp reliģijas atdalīšana no valsts varas.

Demonstrējot cieņu pret vēsturi un Eiropas civilizāciju, pirms 1500 gadiem celtā kristiešu “Hagia Sophia” jeb Svētās Gudrības katedrāle no mošejas tika pārvērsta par muzeju.

Tas bija arī simbolisks solis, katedrāle savā ziņā kļuva par universālu svētvietu visiem – kristiešiem, musulmaņiem, pat neticīgajiem, kuri nāca aplūkot iespaidīgo ēkas arhitektūru un senās bizantiešu mozaīkas.

Tagad atkal sperts simbolisks solis, tikai pretējā virzienā. Līdzīgi var raksturot haosu un anarhiju dažu Amerikas pilsētu ielās.

Te nav ne kripatas no tādām Eiropas civilizāciju raksturojošām vērtībām kā likuma vara un racionālisms.

Bet, ja mēs raugāmies globāli, vai notiekošā pamatā nav tautu staigāšana jeb, kā šodien saka, migrācija? Turki lēnām, bet noteikti iespiedās Bizantijas impērijā, un Konstantinopoles krišana 1453. gadā bija tikai šī procesa beidzamais akts. Un vai kaut līdzīgs nav noticis Amerikā? Viena lieta ir vergi, kas tika atvesti no Āfrikas spaidu kārtā pirms 300 gadiem. Bet pēdējos gadu desmitos Amerika piedzīvo ievērojamu migrāciju no dienvidiem, no Latīņ­amerikas un Centrāl­amerikas, kas lēnām, bet noteikti maina šīs zemes raksturu un mentalitāti.

Tas ir jautājums arī par Latīņamerikas identitāti. Bijām pieraduši skatīties arī uz šo Amerikas daļu kā uz Eiropas civilizācijas atzaru, kurā spāniskais, portugāliskais un katoliskais sajaucies ar vietējo indiāņu tautu kultūrām.

Pašreizējo Romas pāvestu Francisku, kas nāk no Argentīnas, uztver kā Eiropas civilizācijas pārstāvi. Tomēr aizvien skaidrāk iezīmējas tas, ka Latīņamerika vēlas būt atšķirīga civilizācija ar savu vērtību komplektu.

Iesaistījos dažās interneta diskusijās, kas izraisījās pēc Kolumba statuju nogāšanas, un šajā sakarā ielūkojos Latīņamerikas medijos.

Jā, ir izteikta vēlme distancēties no Eiropas mantojuma, doties varonīgās indiāņu pagātnes virzienā, reliģijā – attālināties no kristietības, kopt vietējos kultus.

Saprotams, no malas skatoties, rodas jautājums – par ko šīs zemes kļūs, attālinoties no Eiropas civilizācijas?

Vēl viena Latīņamerikas īpatnība – ilgais un noturīgais flirts ar kreisajām idejām, ar marksismu, ieskaitot trockismu un maoismu. Kuba, Nikaragva, Peru, Venecuēla – tie ir daži piemēri, kad kreisi eksperimenti notiek visas valsts mērogā, taču šī ideoloģija ir populāra visā kontinentā.

Vēl līdz nesenam laikam tas nozīmēja – uz dienvidiem no ASV un Meksikas robežas.

Brīdī, kad marksistu zemēs iestājas ekonomiska katastrofa un visiem sāk klāties slikti – kā patlaban Venecuēlā, tiek meklēti vainīgie. Un tie vienmēr ir citi – vispirms jau “jeņķi”, bet arī pārējie vēsturiskie “kolonizatori un vergturi”.

Bet šādi domājoši cilvēki pēdējos gadu desmitos lielā skaitā ieplūduši Amerikā. Un Kolumba statujas krīt tieši Amerikas pilsētu laukumos. Grūti iedomāties, ka kaut kas tamlīdzīgs varētu notikt Kolumbijā, tad jau būtu jāmaina pats valsts nosaukums.

Var notikt arī Kolumbijā, ieskaitot nosaukuma maiņu. Bet ASV Kolumba statuju gāšana nebūtu lielākā nelaime. Lai arī Kolumbs ir visai simboliska persona Eiropas civilizācijai, viņam nav tieša sakara ar ASV.

Man daudz zīmīgāks šķiet apstāklis, ka tiek apķēpātas ASV dibinātāju, pirmo prezidentu Džordža Vašingtona un Tomasa Džefersona statujas. Tas liecina par dziļu un nopietnu iekšēju konfliktu ASV sabiedrībā.

Iespējas ir divas – vai nu cilvēki, kuri šādi rīkojas, savā nezināšanā un naivumā īsti neapzinās, ko dara, vai arī tieši otrādi – tā ir apzināta darbība ar mērķi uzkurināt iekšēju konfliktu.

Tos, kuri piedalās šajā vandalismā, var redzēt videokadros. Jā, tur var būt nelegālie imigranti, kuriem Trampa laikos aizvien grūtāk legalizēties.

Tur ir arī afroamerikāņi – geto iemītnieki. Bet pietiek arī “balto amerikāņu”, kas acīmredzami nepieder pie šīm grupām. Un tas liek vaicāt: kas aiz tā visa stāv?

Atklāti sakot, man bail, ka tie balsti, drošības enkuri, ar kuriem mēs saistījām tik lielas cerības 90. gadu sākumā pēc neatkarības atgūšanas – Rietumu demokrātija un vērtības, Rietumu ekonomiskais, politiskais, militārais un kultūras spēks –, iet mazumā. To redzam Eiropā, kuru apdraud imigrācija no Tuvajiem Austrumiem un Āfrikas. Savukārt to, kas patlaban notiek ASV, vismaz es nevaru nosaukt citādi kā par šīs zemes pamatu izskalošanu. Latvijas drošībai tas laikam neko labu nesola?

Protams! Jautājums patiesībā ir uzdots arī mums, eiropiešiem.

Vai jēdziens “Eiropas civilizācija” mums pašiem vēl kaut ko nozīmē? Un, ja nozīmē, tad kāds ir mūsu vērtējums?

Diemžēl Rietumu pusē aizvien skaļākas kļūst balsis, kas apgalvo – Eiropa no saviem pirmsākumiem ir Senās Romas nežēlības, viduslaiku tumsonības, krusta karu, inkvizīcijas, ķeceru dedzināšanas, koloniālisma, vergu tirdzniecības un vardarbības civilizācija.

Lai viņa izput! Prom no tās! Uz priekšu, uz saulaino nākotni!

Jautājums ir – uz kurieni? Un vai cilvēki, kuri to sludina, paši ir pietiekami iedziļinājušies citu civilizāciju vēsturē un to piedāvātajās vērtībās? Man ir aizdomas, ka nav.

Savukārt Austrumu pusē par to smaida un klusībā berzē rokas. Milzīgā Āzijas kontinenta rietumu piedēklis, kurš lielīgi saucies par Eiropu, pats labprātīgi atsakās no sevis.

Bet gluži aizmirst Eiropas vēsturi, izsvītrot no tās nepatīkamās lietas mēs arī nevaram. Nu kaut vai koloniālismu, kas pēdējā laikā īpaši tiek akcentēts saistībā ar vietējo tautu pakļaušanu un vergu tirdzniecību.

Domāju, vēstures zinātāji neizjutīs lielu sašutumu par karaļa Leopolda II pieminekļu aizvākšanu Beļģijā. Viņa valdīšanas laiks, kas ilga no 1865. līdz 1909. gadam, bija viena no tumšākajām lappusēm koloniālisma vēsturē.

1884. gadā Berlīnes starptautiskajā konferencē Leopoldam privātīpašumā tika piešķirta, var teikt, uzdāvināta, milzīgā Kongo brīvvalsts.

Ar viņa iniciatīvu šajā Āfrikas zemē tika nodibināts brutāls “darba nometnes” režīms, faktiski iedibināta verdzība.

Vietējos iedzīvotājus nodarbināja kaučuka ieguvē, par normu neizpildīšanu vai nepakļaušanos cilvēkiem nocirta roku, netika žēloti pat bērni.

Kad fotogrāfijas ar rindā nostādītiem bērniem, kam bija amputēta viena roka, nonāca Eiropā, izcēlās skandāls. 1908. gadā Kongo brīvvalsti no Leopolda pārņēma Beļģijas valdība, par ko karalis bija ļoti sašutis.

Tas viss ir bijis, turklāt pavisam nesen, pirms nieka 120 gadiem!

Bet nevar noliegt arī to, ka tieši Eiropas civilizācija bija tā, kas apzinājās šāda veida noziegumus un atrada sevī spēkus tos nosodīt.

Ne ekspansijas, ne kolonizācija un verdzība nav ekskluzīvs eiropiešu izgudrojums un varas iegūšanas paņēmiens. Tomēr tieši Eiropa bija tā, kur virsroku ņēma humānisma, brīvības, vienlīdzības un cilvēktiesību idejas.

Un tad mēs nonākam pie civilizāciju spēka. Tas, ko mēs jau izjūtam – Ķīnas un Indijas ekonomisko ekspansiju, islāma fanātismu, Krievijas militārismu. Bet īpaši jau “trešās pasaules” demogrāfisko spēku. Covid-19 epidēmijas laikā tika slēgtas Eiropas ārējās robežas. Un tad pēkšņi atklājās, ka “vecajā kontinentā” nav cilvēku, kuri nolasa zemenes – ne Spānijā, ne Vācijā, ne Latvijā. Iznāk, ka ASV nevar iztikt bez meksikāņiem, Eiropa – bez marokāņiem vai ukraiņiem.

Eiropa pēc Otrā pasaules kara apzināti izvēlējusies labklājības modeli, kas pagātnei neiedomājamos apmēros darbojas kā sūklis. Kāpēc Latvijā trūkst strādnieku? Jo mūsējie ir aizbraukuši uz Angliju, Īriju, Vāciju, Skandināviju.

Vienlaikus dzirdam padomus: ko jūs kautrējaties, aiciniet arī pie sevis! Un mēs aicinām – ukraiņus, moldāvus, uzbekus.

Kamēr atbraucēji uz Latviju raugās tikai kā uz īslaicīgu mītnes zemi, kas dod iespēju sapelnīt naudu, tas varbūt vēl darbojas. Bet, kad šie cilvēki izlemj palikt un veidot turpmāko dzīvi šeit, sākas tipveida problēmas.

Jo ne jau visiem tas izdosies, neizbēgami būs neapmierinātie. Tas, ko vērojam Eiropas rietumos, – rodas geto rajoni ar visām no tā izrietošām sekām.

Arī islāma terorisma draudus bieži rada ne jau pirmās paaudzes viesstrādnieki vai saujiņa Eiropā speciāli iesūtītu kaujinieku, bet gan dzīvē vīlušies otrās vai pat trešās paaudzes imigranti.

Cilvēki bez dziļākām saknēm, kuri nespēj ne iekļauties savā mītnes zemē, nedz arī atgriezties vecāku vai vecvecāku dzimtenē. Viņi ir rūgtuma pilni, viegls upuris vervēšanai.

Turklāt jāņem vērā apstāklis, ka daudziem nemaz īsti nav kur atgriezties, jo etniskajā dzimtenē jau sen plosās pilsoņu kari un vardarbība.

Mani vairāk baida, lūk, kas – kāda Vācijas turkam daļa gar to, kas notiek Latvijā? Vācietim varbūt, bet ne jau turkam vai arābam.

Nevajag lolot īpašas ilūzijas. Arī no mums tālāk esošām Eiropas tautām maz interesē pasaulē notiekošais, kamēr tieši neskar viņus. Bet, runājot par kultūru atšķaidīšanu, var teikt, ka latviešiem šajā ziņā ir ļoti īpaša pieredze.

Okupācijas gados esam pieredzējuši, kā vidi un cilvēku attiecības maina masu imigrācija no “citām PSRS republikām”.

Tāpēc latvieši, vismaz mana paaudze, vairs nespēj optimistiski raudzīties uz citu valodu, kultūru un mentalitātes ienākšanu Latvijā.

Šodien gan Eiropā, gan Latvijā dzirdamas balsis, kas apgalvo – mums ar to jāsamierinās, pasaule mainās, tautu un kultūru sajaukšanās būs neizbēgama realitāte.

Jautājums ir, lūk, par ko: kā šāda pasaule spēs uzturēt mūsu “tehnoloģiju civilizācijas” funkcijas? Elementāras lietas – mieru, kārtību, likumību, maizi, tīru dzeramo ūdeni?

Un vēl mani uztrauc atklātības trūkums, politiķi izvairās par šīm problēmām runāt.

Dzirdēti gadījumi, ka Amerikā cilvēki zaudējuši darbu tikai tāpēc, ka uzdrošinājušies iebilst – ne tikai melno dzīvības, bet visu cilvēku dzīvības ir svarīgas.

Politkorektums un “cancel culture”, kas arvien vairāk atgādina totalitārismu, ir atsevišķs stāsts. Vienlaikus nevar nepamanīt, ka Eiropas un ASV sabiedrība, it īpaši jaunā paaudze, kopumā kļūst aizvien kreisāka.

Vai esat ievērojis, ka nu jau labu laiku publiskajā telpā un medijos vārds “kapitālisms” tiek lietots tikai negatīvā nozīmē?

Pastāvīgi runā par tā problēmām, apšauba tā nākotni, biedē ar neizbēgamām nākotnes krīzēm. Patiesībā šie kapitālisma noliedzēji nezina, ko likt vietā.

Uz utopiskām idejām balstīta ekoloģiska nākotnes sabiedrība, kurā visi ir vegāni, – tas nav nopietni.

Vēl kāda likumsakarība, kas vērojama pēdējos gados, – minoritāšu cīņa par savām tiesībām pakāpeniski iekļaujas marksismā postulētajos “šķiru cīņas” modeļos, kur cilvēka individuālajai attieksmei vairs nav nozīmes, visu nosaka “strukturāla netaisnība” un “piederība apspiedēju šķirai”.

Piemēram, “baltajiem privileģētajiem vīriešiem”.

Līdz ar to kļūst loģisks arī vecais sauklis “Zodz sazagto!” un “Sit buržujus!”. Tieši tas, ko mēs redzam Amerikas pilsētu ielās.

Kā Latvijai un latviešiem izdzīvot šajā izaicinājumu pilnajā laikā?

Iedomāsimies hipotētisku, ekstrēmu, bet patiesībā ticamu situāciju – pasaulē parādās nevis Covid-19, bet kāda daudz bīstamāka kaite. Piemēram, jauns, ļoti lipīgs ebolai līdzīgs vīruss, kas izplatās ar gaisa pilieniem.

Situācija, kad valstis pilnībā noslēdz robežas, un nu jau uz daudz ilgāku laiku nekā pašlaik. Kad tiek iedibināts īpašs dzīves režīms, kurā viss tiek pakļauts vienam mērķim: nenomirt un izdzīvot.

Vai un kā Latvijas valsts spētu funkcionēt šādos apstākļos?

Manuprāt, tas nozīmē, ka mums jau šodien jāsāk domāt par to, kā dzīvot patstāvīgāk, autonomāk, ar lielāku pašpietiekamību.

Tas nebūt nenozīmē radikālus risinājumus un “Ziemeļkorejas tipa pašizolēšanos”, ar ko mums regulāri piedraud šāda attīstības virziena pretinieki.

Saglabājot piederību Eiropas civilizācijas vērtībām, tomēr ar saviem resursiem un darbaspēku, ar savu ražošanu, ar savu ētiku, kultūru un dzīvesziņu. Tas mūs tikai padarīs stiprākus.

Bet vai latvieši ir tam gatavi?

CITI ŠOBRĪD LASA

Vai mēs bijām gatavi 20. gadsimta sākumā? Un tomēr izcīnījām savu valsti. Vai mēs 80. gados bijām gatavi atbrīvoties no padomju okupācijas? Un tomēr nāca Trešā atmoda, tika atjaunota Latvijas neatkarība.

Latvieši ir pierādījuši, ka spēj mobilizēties izšķirīgos vēstures brīžos.
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dana Reizniece-Ozola kaila izpeldas ledainā ūdenī mīnus 23 grādos: “Savā āliņģī nevarētu iekļūt bez dēla neatlaidības un āmura!” 44
1 diena
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 58
19 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šī diena dāvās tev uzvaras sajūtu! Horoskopi 19.janvārim 2
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 20
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 12
1 diena
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Veselam
Latvijā mirušo Covid-19 pacientu skaits pārsniedzis 1000 robežu 1
1 stunda
LA
LA.LV
Veselam
Speciāliste skaidro, cik ticams ir Covid-19 testa rezultāts, ja vienā dienā tas ir pozitīvs, bet nākamajā – negatīvs? 8
3 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Erotisko romānu autori Karīnu Račko pēc Covid-19 vakcīnas sagaida negācijas: “Tika apgalvots, ka esmu uzpirkta, “atmazgāju” naudu, bilde “safabricēta”…”
25 minūtes
Raivis Šveicars
Ziņas
Gāzīs no troņa “Dolby”: Vienam no izcilākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem netrūkst ambiciozu plānu 3
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Navaļnijam būs jāstājas tiesas priekšā par kara veterāna “apmelošanu”
14:04
LE
LETA
Veselam
Daļai Latvijas slimnīcu individuālās aizsardzības līdzekļi pietiek vien pāris nedēļām
14:00
LP
LĪGA POMMERE
Kokteilis
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa: no 19. decembra līdz 24.janvārim 0
14:00
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. TV un radio personība Sipeniece-Gavare pirmo reizi iepazīstina ar savu mammu Austru, izpelnoties gan apbrīnu, gan kritiku 1
2 stundas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Kravas auto vadītājs Aleksandrs, brauca pa galveno ceļu, tomēr vainīgs 12
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Princis Harijs un Megana Mārkla kļuvuši par “vispārdotākajām karaliskajām personām” vēsturē: viņi var kļūt par miljardieriem 1
3 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“No sistēmas viedokļa tas nav izskaidrojams.” Judins komentē topošā Vakcinācijas biroja solītās algas 3500 līdz 4900 eiro apmērā 21
3 stundas
EK
Elīna Kondrāte
Veselam
Parādījušies simptomi, bet tuvumā nav analīžu nodošanas punkta. Kā nodot Covid-19 analīzi? 2
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Linda Mūrniece divus mēnešus pēc kāzām atkal brīva sieviete? 20
3 stundas
IK
Ilze Kuzmina
Ziņas
Par 100 miljonu sadali lēma dažās stundās 5
6 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
“Nezinu, kur atradām spēku!” Divas sievietes izglābj Daugavā ielūzušu ģimeni ar zīdaini 3
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Sportā sen visu izšķir nauda – tā pārliecina arī federācijas stīvāko tiepšu. Egila Līcīša feļetons
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
VID pērn valsts budžetā iekasējis mazāk naudas. Skaidro, kāpēc neizpildīja ieņēmumu plānu 3
5 stundas
ML
Māra Lapsa
Veselam
“Ēdu šokolādes konfektes un sastāvā pamanu pārtikas piedevu E471!” Kas tas ir un kā ietekmē veselību? 6
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Skaidro, vai Latvijā varētu strauji izplatīties īpaši lipīgais koronavīrusa britu paveids
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Traģisks ugunsgrēks Krustpils pusē: pārmeklējot degošu ēku, atrod bojāgājušo
4 stundas
MA
Māris Antonevičs
Ziņas
“Liela daļa Latvijas iedzīvotāju, arī viņš pats, ļoti vēlētos saņemt Krievijas vakcīnu.” Krievijas dezinformācijas apskats 58
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Dziedātāja Laura Reinika mīļotā māsa Rūta atklājusi, ka sava pirmā bērniņa gaidīšanas laiku viņa tā arī neiemācījās izbaudīt 12
1 diena
LA
Latvijas Avīze
Ziņas
Neparasts gadījums – dakteris Jakovins. Krāpnieks tiesu izpildītāja mantijā? Nedēļas notikumu apskats 12
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Latviešu fotogrāfe iemūžina ziemas skaistumu neatkārtojamās bildēs: brīnišķīgā Latvijas daba 7
1 diena
SK
Skaties.lv
Ziņas
Jauns skandāls? Pūces stāvvietu atļaujas lietā atklājušies jauni apstākļi 24
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Nekad mūžā nespēju iedomāties, ka kādreiz to teikšu!”. Producents Juris Millers atklāj, ka pašmāju sabiedriskā TV uzdevumu šobrīd veic Krievijas galvenais TV kanāls 73
2 dienas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Pabriks atklāj, ka Latvijas aizsardzības resors gatavojas iepirkt kara hospitāli 20
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Saldummīļi sarosās! Mājās gatavota saldā rulete ar aprikožu džemu un zemesriekstiem 1
1 diena
SD
Sandra Dieziņa
Ziņas
“Nekad vēl tā nav bijis, ka nodod preci veikalam un tūlīt vajag vēl.” Audzis pieprasījums pēc zāļu tējām 9
2 dienas
IK
Ilze Kalve
Ziņas
Jaunie imigrācijas noteikumi ir sarežģīti: Vai Latvijā dzīvojoša sieva ar bērniem varēs pārcelties pie AK strādājošā vīra? 11
2 dienas
LA
LA.LV
Kokteilis
Pieskaņojies dabas ritmam! Veiksmes kalendārs no 18. līdz 24.janvārim
1 diena