Pasaulē
Citur

Kolumbam nav vietas ASV jeb pagātnes notikumu skaidrošana ar mūsdienu mērauklām2


Galvu zaudējusi arī Kristofora Kolumba statuja nelielajā Voterberijas pilsētā ASV Konektikutas štatā. 80. gados Voterberijai to dāvāja Amerikas itāliešu organizācija UNICO.
Galvu zaudējusi arī Kristofora Kolumba statuja nelielajā Voterberijas pilsētā ASV Konektikutas štatā. 80. gados Voterberijai to dāvāja Amerikas itāliešu organizācija UNICO.
Foto: AFP/SCANPIX/LETA

ASV medijiem nākas aizvien grūtāk uzskaitīt visus pieminekļus, kas cietuši pret rasismu vērsto akciju un demonstrāciju laikā. Ik nedēļa nes ziņas par oficiālu vai neoficiālu pieminekļu nojaukšanu vai vandalismu.

Runa nav tikai par vandalismu, bet arī varasiestāžu akceptētu rīcību. Piemēram, šajās dienās ASV demokrāti iepazīstinās Kongresu ar likumprojektu par visu to pieminekļu izvākšanu no ASV Kongresa ēkas, kas saistīti ar dienvidnieku jeb konfederātu, tas ir, ASV Pilsoņu karā (1861–1865) pret ziemeļniekiem karojušo verdzības atcelšanas pretinieku, piemiņu.

Tikmēr Ņujorkas Amerikas Dabas vēstures muzeja vadība jūnija beigās izšķīrusies par 20. gadsimta sākuma ASV prezidenta Teodora Rūzvelta bronzas statujas novākšanu no muzeja ieejas.

Rūzvelts, kas reiz bija dedzīgs muzeja atbalstītājs, redzams zirga mugurā, bet viņu kājām pavada indiānis un afroamerikānis.

Pret paša prezidenta personību iebildumu nav, tomēr pieminekļa kompozīcija atzīta par nepiemērotu, jo “acīmredzami attēlo melnādaino un iezemieti kā pakļautus un rases ziņā nepilnvērtīgus”.

Dienvidnieku gāšana

Pret rasismu un policijas patvaļu vērstie nemieri ASV pilsētās sākās 25. maijā, kad Mineapolisā pārmērīgas policijas varas lietošanas dēļ aizturēšanas laikā nomira melnādainais ­Džordžs Floids.

Tagad tie pārauguši plašākā un niansētākā kustībā, kam pieslējušies radikāli kreisie un anarhisti. Savas dusmas pret verdzības laika personību pieminekļiem kustības “Black Lives Matter” dalībnieki sāka izgāzt jūnijā. Vandalismam bijušas pakļautas statujas, kas atveido ASV prezidentu (1829–1837) Endrū Džeksonu, kura laikā tika parakstīts tā sauktais “Indiāņu pārvietošanas akts”, dienvidnieku armijas komandieri ģenerāli Robertu Lī, konfederācijas prezidentu (1861–1865) Džefersonu Deivisu.

Par mērķi var kļūt jebkura persona, kuras labā reiz strādājuši melnādainie vergi vai kura bijusi saistīta ar ASV pastāvējušo verdzības sistēmu. Atlantas, Filadelfijas un Ričmondas varasiestādes ir piekritušas novākt dienvidu štatu konfederācijas laika valstsvīru tēlus.

4. jūnijā Virdžīnijas gubernators demokrāts Rolfs Nortems atzina, ka Ričmondā novācama 1890. gadā uzstādītā 12 tonnas smagā ģenerāļa Lī figūra jāšus uz zirga. Par to gan vēl notiek tiesvedība.

Jūnija sākumā tāpat demontēts un aizvests piemineklis kritušajiem dienvidnieku karavīriem Džeksonvilā Floridā. Izskan aicinājumi, ka no ASV publiskās telpas vispār aizvācami jebkādi monumenti dienvidnieku piemiņai.

Līdzās dienvidnieku ģenerāļiem ne mazāk iecienīti protestētāju vidū ir senie jūrasbraucēji, koloniālisma laikmeta politiķi, tirgotāji, sabiedriskie darbinieki.

Amerikas atklājēja Kristofora Kolumba statujas jau gāztas Virdžīnijas, Minesotas un Floridas štatos. Bostonā itāliešu cilmes jūrasbraucējam nodauzīja galvu.

4. jūlijā, ASV Neatkarības dienā, ap 300 kustības “Black Lives Matter” piekritēju sajūsmas saucienu pavadīta, Amerikas atklājēja figūra tika norauta no postamenta Baltimorā. Gāžoties tā sadalījās gabalos, kurus sameta ostas ūdeņos.

Pilsētas varasiestādes šķēršļus notiekošajam nelika, kamēr Merilendas štata gubernators republikānis Lerijs Hogans uzsvēris, ka par pieminekļu piemērotību publiskām vietām vai jau uzstādīto pārnesi uz muzejiem likuma ietvaros var diskutēt, taču Baltimorā notikušais ir “nelikumība, vandalisms un sabiedriskā īpašuma iznīcināšana”, kas nav pieņemama un ir pretrunā demokrātijai.

4. jūlijā Sakramento Kalifornijas štatā kādā parkā pārsimts demonstrantu vēl iznīcināja 18. gadsimta spāņu katoļu misionāra Hunipero Seras statuju. Tēvs Sera bēdīgi slavens ar to, ka centās Kalifornijā dzīvojošos indiāņus pievērst kristietībai vardarbīgām metodēm.

Vietējās katoļu baznīcas pārstāvji atzīst Seras “kļūdas”, taču aicina nemērīt viņa personību tikai ar tām.

Kolumbs un Sera krita dienā, kad ASV prezidents Donalds Tramps parakstīja rīkojumu par “Nacionālā amerikāņu varoņu parka” ierīkošanu, kurā šādi tēli varētu rast patvērumu.

4. jūlija runā pie Rašmora kalna memoriāla – ASV vidienes klints, kurā iekaltas četru ievērojamāko ASV prezidentu sejas, – Tramps paziņoja, ka pretrasisma demonstrāciju dalībnieki īsteno “nežēlīgu mūsu vēstures iznīcināšanas kampaņu, apmelo mūsu varoņus, dzēš mūsu vērtības, noskaņo pret tām mūsu bērnus”.

Pīlss, bet ne tas

Arī Rietumeiropu skārušas “Black Lives Matter” akcijas. Vēršanās pret koloniālisma pieminekļiem notikušas Beļģijā, Francijā, Lielbritānijā.

Nežēlīgā Kongo kolonizētāja, 19. gadsimta Beļģijas karaļa Leopolda II statuju Antverpenē nācās novākt, bet Briselē un Ģentē to “izrotāja” grafiti.

Francijā cietis piemineklis pat apgaismības laikmeta domātājam Voltēram – viņš savu kapitālu veidojis arī uz koloniju rēķina.

Lielbritānijas aktīvistu sarakstā ir vairāk nekā 70 pieminekļu, un kustība uzsākusi projektu “Topple the Racists” (“Nogāz rasistus”). Projekta akcijas gan demonstrē zināšanu trūkumu.

Līdsā pieprasa Anglijas 19. gadsimta 30.–40. gadu premjera un iekšlietu ministra Roberta Pīlsa demontāžu, taču Pīlss neuzstājās pret verdzības atcelšanu kolonijās, kā apgalvo aktīvisti, – to darīja viņa tēvs, arī Roberts Pīlss, kurš bija rūpnieks un parlamenta deputāts.

Pīlss jaunākais izstrādāja britu policijas ētikas principu kodeksu, kuru likumsargu sagatavošanā izmanto joprojām. Strīdīgi tāpat ir aicinājumi likvidēt piemiņas zīmes 16. gadsimta jūrasbraucējam, pirātam un vergu tirgotājam Frensisam Dreikam.

1588. gadā, sakaudams “Neuzvaramo armādu”, viņš izglāba Angliju no spāņu iebrukuma. Vairākkārt pieprasīts noņemt piemiņas cilni Dienvidāfrikas kolonizētājam Sesilam Rodsam (1853–1902) Oksfordas universitātes teritorijā.

Taču tas tur atrodas ne tādēļ, ka Rodss bija imperiālists, bet tādēļ, ka iedibināja stipendiju, lai jaunieši no britu kolonijām varētu mācīties Oksfordā.

“Black Lives Matter” nepatīk pat indiešu brīvības cīnītājs Mahatma Gandijs, jo viņš esot bijis necienīgos uzskatos par afrikāņiem.
Saistītie raksti

Paralēli notiekošajam aizvien skaļāk kļūst aicinājumi ņemt vērā vēsturisko kontekstu, kurā nežēlastībā kritušās personības darbojušās, viņu nopelnus citās jomās.

Protestētāji ignorē vēstures pētniecības pamatpostulātu: pagātnes notikumus nedrīkst skaidrot, balstoties šīs dienas vērtībās un uzskatos.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.