Jelgavas novads turas uz goda vārda 0
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau desmit mēnešus vietvaras pēc administratīvi teritoriālās reformas strādā jaunajās robežās un ir daudzmaz cita citai pieslīpējušās apvienotajos novados, ko joprojām nevar sacīt par Jelgavas novadu.
Trīs mēnešus Jelgavas novada domi vada Madars Lasmanis (“Latvijas attīstībai”), bet viņa komandā jau ir notikušas izmaiņas – vairāki mēra sākotnējie sabiedrotie tagad ir opozīcijā, bet viņu atbalsta septiņi deputāti, kuri nebalsoja par M. Lasmaņa ievēlēšanu. “Mēs strādājam uz goda vārda. Dzīvojam no sēdes uz sēdi, jo darbs pašvaldībā ir jānodrošina,” “Latvijas Avīzei” atzina M. Lasmanis.
Vērojot Jelgavas novada domes darbību ilgākā laikā, šķiet, ka viens no politiskās nestabilitātes iemesliem varētu būt divu nesaderīgu – Jelgavas un Ozolnieku – novadu apvienošana, pret ko Ozolnieki iebilda, vēršoties arī Satversmes tiesā.
Jaunajā novadā joprojām nav pabeigta abu agrāko pašvaldību administrāciju apvienošana un esot, piemēram, divas būvvaldes. M. Lasmanis, kurš kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra padomnieks bija arī viens no pašvaldību reformas īstenotājiem, tagad mēra amatā izbauda reformas rezultātus.
Taču šajā gadījumā ir runa arī par ievēlēto deputātu savstarpējām pretrunām, kas vairākos gadījumos ir tik dziļas, ka viņu strādāšanu kopā grūti iedomāties. Lai kurš arī vadītu Jelgavas novadu, par politisko stabilitāti te, iespējams, nevarēs runāt tieši šā iemesla dēļ.
Tiešraidē atbild iedzīvotājiem
M. Lasmanis par Jelgavas novada priekšsēdētāju kļuva šā gada janvārī. Pāris nedēļas pēc tam, kad no amata bija atbrīvots ilggadējais pašvaldības vadītājs Ziedonis Caune (LZS), kurš jau ir devies mūžībā. Par M. Lasmaņa ievēlēšanu balsoja viņa pārstāvētās “Latvijas attīstībai”, “Jaunās Vienotības” (“JV”), Nacionālās apvienības (NA), “Saskaņas” domnieki un divi no trim Latvijas Zaļās partijas (LZP) deputātiem, bet toreizējais vicemērs Andris Ozoliņš (LZP) balsojumā nepiedalījās. Latvijas Zemnieku savienība (LZS) un Latvijas Reģionu apvienība (LRA) M. Lasmani neatbalstīja.
Tagad vairākumu veido “Latvijas attīstībai”, Nacionālā apvienība katra ar diviem deputātiem, kā arī četri no sešiem LZS deputātiem un trīs LRA domnieki. LZS un LRA ir partijas, kuras vēlēšanās guva lielāko vēlētāju atbalstu, tāpēc to iekļaušana vairākumā ir saprotama. Taču koalīcijas līgums partijas nesaista.
Tā ir deputātu grupa, kas spēj sēdēt pie viena galda un vienoties par darbiem, kas šajā kritiskajā situācijā domei ir jāpaveic, uzskata Dainis Liepiņš (LRA), kurš līdz tam bija opozīcijā. Viņš uzteica M. Lasmaņa centienus runāt ar sabiedrību un stāstīt, ko dome dara. Iepriekš tādas atklātības pietrūka.
Drīz pēc ievēlēšanas M. Lasmanis ieviesa jaunu tradīciju – reizi mēnesī tiešraidē viņš atbild uz iedzīvotāju jautājumiem, skaidro arī pašvaldības lemto.
Viņš atzina, ka aizguvis šo pieredzi no Liepājas domes vadības, bet zināms, ka līdzīgi rīkojas vēl vairāku pašvaldību vadītāji.
M. Lasmanis arī rosināšot veidot iedzīvotāju padomes, lai uzlabotu saikni ar iedzīvotājiem.
Karš atstāja nospiedumu
“Krievijas iebrukums Ukrainā 24. februārī arī uz mūsu pašvaldību atstāja savu nospiedumu, jo Oskars Cīrulis pateica, ka paiet malā,” atceras M. Lasmanis, kurš palicis ar astoņām no 19 balsīm. Tāpēc nācies meklēt citas iespējas, kā izveidot vairākumu, kurā NA būtu gatava strādāt.
O. Cīrulis (NA) “Latvijas Avīzei” apstiprināja, ka laikā, kad notiek karš, NA deputāti nevarēja strādāt kopā ar cilvēkiem, kas nepauž skaidru nosodījumu Krievijas agresijai, bet ieņem neitrālu pozīciju.
Vārdā viņš nevienu nenosauca. Taču domes sēdē, kurā deputāti nolēma vienpusēji lauzt sadarbības līgumus ar Grodņas rajona un Slavgorodas rajona pašvaldībām Baltkrievijā, četri deputāti balsojumā atturējās.
Andris Ozoliņš sēdē skaidroja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) esot ieteikusi pašvaldībām apturēt sadarbību ar Krievijas un Baltkrievijas pašvaldībām, nevis lauzt līgumus. Līdzīgi savu neitrālo pozīciju “Latvijas Avīzei” vēlāk pamatoja arī Irina Dolgova (“Saskaņa”), kura balsojumā neesot piedalījusies.
“Tas ir tikai iegansts. Lai Madaru Lasmani ievēlētu, viņiem mana balss bija vajadzīga,” teica I. Dolgova. Viņa uzskata, ka lielākā problēma ir tas mantojums “jeb atraugas, ko esam saņēmuši no iepriekšējās varas”.
O. Cīrulis iesniedza arī lūgumu atbrīvot viņu no priekšsēdētāja vietnieka amata attīstības un infrastruktūras uzturēšanas jautājumos. Domes sēdē O. Cīrulis skaidroja, ka, veidojot 2022. gada pašvaldības budžetu, bija redzams, cik smaga ir novada finanšu situācija. Domē turpinās darbinieku izvērtēšana, tāpēc, viņaprāt, būtu svarīgi sākt ar vadību un no šā amata atteikties, jo trīs vietnieki mēram neesot vajadzīgi. No ietaupītajiem 10 000 eiro O. Cīrulis aicināja paredzēt līdzekļus karā cietušo Ukrainas bērnu rehabilitācijai.
Drīz pēc tam septiņi deputāti no LRA un LZS ierosināja likvidēt divus priekšsēdētāja vietnieku amatus, kā arī vienu no diviem izpilddirektora vietnieka posteņiem, kas ļautu gadā pašvaldībai ietaupīt gandrīz 93 000 eiro. D. Liepiņš un O. Cīrulis līdzīgi uzskata, ka domei ir spēcīga administrācija un juristi, tāpēc nevajag vadītāju amatus.
O. Cīrulis vēlāk atzina, ka “tie bija politiski radīti amati, lai stabilizētu koalīciju”. Samazinot vietnieku skaitu, amatu zaudēja arī vietnieks izglītības, kultūras un sporta jautājumos A. Ozoliņš. Priekšsēdētājam tagad būs viena vietniece Ilze Vītola (LZS), kuras kompetencē ir labklājības un sociālie jautājumi.
Tikai viens priekšsēdētāja vietnieks vēl ir Ogres novadā, kas ir lielākais novads, Balvu, Bauskas, Gulbenes, Valkas, Līvānu, Rēzeknes novadā, kā arī Rēzeknes un Liepājas pilsētas domē.
Ozolnieki jūtas neaizsargāti
Uldis Ainārs (“Jaunā Vienotība”) un I. Dolgova, kuri tagad ir ārpus vairākuma, diezgan līdzīgi te saskata slēptu vienošanos. Atbrīvotajam izpilddirektora vietniekam juridiskajos jautājumos vajadzēja pārstāvēt pašvaldību tiesvedībā par Ozolnieku Ledus halli, kuras īpašnieks ir D. Liepiņš.
Tas ir diezgan sens strīds par privātīpašnieka attiecībām ar pašvaldību, jo halle atrodas uz pašvaldības zemes līdzās pašvaldības sporta centram.
Taču galvenais esot jautājums par izpilddirektores Līgas Lonertes darbības izvērtēšanu, jo viņa esot pieļāvusi virkni pārkāpumu. L. Lonerte kandidēja vēlēšanās no LZS – tagad, kad LZS ir mēra komandā, dome nesteidzoties vērtēt viņas atbildību. M. Lasmanis paskaidroja, ka L. Lonertes darbību jau vērtē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), kā arī pašvaldības disciplinārlietu komisija, kura iepazīsies ar viņas paskaidrojumiem. Pēc tam dome varēs lemt par izpilddirektores atbilstību amatam.
Jau rakstīts, ka viens no pārmetumiem iepriekšējai domes vadībai bija, ka tā daudzus gadus ārpakalpojumā nodarbināja juridisko firmu, par tās sniegtajiem pakalpojumiem nesniedzot domniekiem pilnīgu informāciju. I. Dolgova pieļāva, ka ir notikusi pašvaldības budžeta līdzekļu izšķērdēšana.
Uz vaicāto, kāpēc U. Ainārs aizgāja no M. Lasmaņa komandas, deputāts atbildēja, ka priekšsēdētājs, ar sabiedrotajiem nekonsultējoties, nolēmis sadarboties ar Latvijas Reģionu apvienību un Latvijas Zemnieku savienību, kura iepriekš valdījusi Jelgavas novadā.
U. Ainārs ir no Ozolniekiem, un viņam nav pieņemams, kā iepriekš saimniekots Jelgavas novadā, “kas bija kā caurs siets, kas pārtika no īpašumu pārdošanas”. Ozolnieku novadā bija labāka finanšu situācija, uzskata U. Ainārs, kuram ir bažas, “ka tagad Ozolnieki nav politiski aizsargāti un arī administrācijas samazināšana var notikt uz mūsu rēķina”.
M. Lasmanis vairākus sasaukumus bija Jelgavas novada opozīcijas deputāts, kurš nav tieši atbildīgs par agrākās saimniekošanas rezultātiem. Taču arī viņa darbībā opozīcija saskatījusi vājo vietu. Nesen dome deva M. Lasmanim atļauju savienot mēra amatu ar pienākumiem Skultes ostas valdē, kurā viņš pārstāv VARAM kā ministra ārštata padomnieks. U. Ainārs uzskata, ka tas ir likuma pārkāpums, jo VARAM var deleģēt ostas valdē tikai amatpersonas, bet ārštata padomniekiem nav šāda statusa.
Viņaprāt, tas, ka novada vadītājs ieņem amatu pašvaldības pārraugošā ministrijā, arī var radīt interešu konfliktu. Jāpasaka, ka līdzīga situācija ir Rīgas brīvostas valdē, kurā Ekonomikas ministriju pārstāv Ogres novada priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš (NA), kas ir ekonomikas ministra ārštata padomnieks. M. Lasmanis teica, ka ir vērsies KNAB, lai pārliecinātos par amatu savienošanas likumību.
