Jurists: Saeimas sēžu zālē nav vietas aģitācijai 0
Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) gatavojas rosināt labojumus Saeimas kārtības ruļļa 78. pantā, paredzot, ka publika arī parlamenta sēžu zāles skatītāju sektorā var paust attieksmi par apspriežamajiem jautājumiem, netraucējot Saeimas darbu.
“Uzskatu, ka pašvaldību vadītāju rīcība 15. novembra Saeimas sēdē, paceļot zaļās kartītes, kas simboliski pauda atbalstu pašvaldību iesniegtajiem priekšlikumiem, netraucēja Saeimas darbu un Saeimas sēdi nebija nepieciešams pārtraukt,” ziņu aģentūrai LETA paudis LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis.
Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektors un Saeimas Juridiskā biroja juridiskais padomnieks Jānis Pleps uzskata, ka sabiedrības līdzdalībai Saeimas sēdes laikā jābūt tikai kā pasīviem vērotājiem. “Jānošķir divas lietas. Komisiju sēdēs var piedalīties eksperti, nozares pārstāvji un tamlīdzīgi. Turpretim lielās Saeimas sēdes ir domātas tam, lai deputāti netraucēti varētu izskatīt un izlemt jautājumu,” skaidroja jurists. Skatītāju sektors un atklātās sēdes esot nepieciešams tikai tādēļ, lai sabiedrība varētu īstenot savas tiesības sekot līdzi sēdes gaitai, bet to nevajadzētu pārvērst par politiskās cīņas arēnu. Turklāt gadījumos, kad izskatāmajam jautājumam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki, varētu rasties problēmas ar kārtības nodrošināšanu skatītāju sektorā. Jurists arī atgādināja, ka ietekmēt deputātus un paust viedokli sabiedrības pārstāvji var, pulcējoties pie Saeimas nama un pārķerot deputātus pa ceļam uz sēžu zāli.
Atgādināšu, ka 15. novembrī, kad Saeima lēma par nākamā gada budžetu, pašvaldību pārstāvji no skatītāju vietām pauda savu attieksmi, cilājot zaļas un sarkanas kartītes (kā to dara frakciju vadītāji). Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) viņiem vairākas reizes aizrādīja. Taču, kad pašvaldībnieki turpināja kartīšu cilāšanu, spīkere pameta savu vietu, un saskaņā ar Saeimas kārtības rulli tika izsludināts sēdes pārtraukums.
