Kā balta ziedu kupena – Mandžūrijas mežvītenis 0
“Gribu ieaudzēt Clematis, tikai nezina tā pareizo nosaukumu – zied bagātīgi un vakaros pasakaini smaržo, ļoti mazprasīgs un izturīgs.” LĪGA MADONAS NOVADĀ
Mežvīteņu audzēšanas speciālists, daiļdārznieks Aivars Irbe ir pārliecināts, ka šis augs ir Mandžūrijas mežvītenis (Clematis mandschurica). Savvaļā suga sastopama Korejā, Ziemeļķīnā, Mongolijā, kur sasniedz ap 2,5 m augstumu un ķeras pie apkārt augošajiem krūmiem. Tas ir ilggadīgs lakstaugs ar sīkiem, 2–4 cm diametra ziediem dzinumu galos un bāli dzeltenām putekšnīcām. Zied tiešām kā balta sniega kupena jūlija vidū, augusta sākumā. Mandžūrijas mežvīteņa ziedi smaržo. Aromāts jūtams vakaros, kad saule nav tik intensīva. Tiesa gan, tas nav tik spēcīgs kā atsevišķām rožu šķirnēm vai vaļā attaisītai odekolona pudelītei. Labs medusaugs. Ziemcietīgs. Kā jau lakstaugam, dzinumi ir zālaini un katru rudeni atmirst līdz ziemošanas pumpuriem (rudenī dzinumus nogriež līdz zemei). Ziedpumpuri veidojas uz kārtējā gada dzinumiem. Izmanto solitāros un grupu stādījumos, dzīvžogos. Mandžūrijas mežvīteņa saknes Ķīnā izmanto medicīnā kā sāpes remdinošu līdzekli.
Mandžūrijas mežvītenim līdzīgs ir taisnais mežvītenis (Clematis recta), bet tas nesmaržo. Ļoti bagātīgi ziedošajam, 1,5–2 m augstajam lakstaugam ir sīki, balti, 2 cm diametra ziediņi un zālaini dzinumi. Ziedēt sāk jūlija sākumā, bet jūlija vidū un beigās tas ir pilnziedā. Izturīgs pret sausumu, pieticīgs. Katru rudeni jāapgriež līdz zemei. Noder, lai veidotu vidēji augstus nosegumus, kā arī soliterstādījumiem pie īpaši iekārtota, izturīga balsta.
