Kā mazdārziņu pasargāt no ūdensžurkām? 1
Kā cīnīties ar ūdensžurkām? ANDREJS DREILIŅOS
Ja dārza tuvumā ir mitras pļavas, grāvji, dīķi, ezers, lēni tekošs kanāls vai nosusināts purvs ar kūdrainu augsni, ūdensžurkas tur būs, kā likts, jo tās ir ūdens dzīvnieki. Šādās vietās iespējama šo grauzēju masveida savairošanās. Nekādas apkarošanas metodes te nelīdzēs, jo tā ir kā bezcerīga cīņa ar lietu, sauli, vēju vai sausumu.
Ļoti droša ūdensžurku klātbūtnes pazīme ir labi saskatāms alu tīklojums pavasarī tūlīt pēc sniega nokušanas. Šīs ejas ir kā sekli grāvīši, un tām par jumtu kalpojusi sniega sega.
Mazdārziņā pret ūdensžurkām var līdzēt vienīgi tehniska norobežošana ar smalku metāla sietu. Nožogojumu ierīko visapkārt dārzam, ierokot sietu 0,7–1 m dziļumā, lai grauzēji nevarētu pārvietoties pa zemē izveidotajām alām. Virs zemes žogam vajadzētu būt vismaz pusotra metra augstumā, jo tā varēs augļukokus un ogulājus pasargāt arī no citiem dārza apdraudētājiem, konkrēti – zaķiem un stirnām. Teritorijas iekšpusē palikušās ūdensžurkas iznīcina ar lamatām vai saindētām, mitrumu izturīgām ēsmām.
