Jāizvērtē palīdzības efektivitāte 3
Galvenais arguments diskusijā par tiešu palīdzību Tuvo Austrumu valstīm ir fakts, ka vienai norvēģu kronai ir aptuveni 15 reizes lielāka vērtība (daži eksperti apgalvo, ka pat 20 reizes), ja to izmanto arābu reģiona valstīs, nevis augstu cenu un dārdzības zemē Norvēģijā. Šādā veidā mēs varētu sniegt efektīvāku palīdzību lielākam cilvēku skaitam. Starptautiskās organizācijas palīdzībai bēgļiem, kā arī nevalstiskās humānās palīdzības misijas daļēji piekrīt šim viedoklim, apvienojot arī abas metodes – uzņemot bēgļus citās valstīs un sūtot palīdzību uz bēgļu izcelsmes zemēm.
Progresa partija ir partnere pašreizējā Norvēģijas koalīcijas valdībā kopā ar Konservatīvo partiju, kurai nācās piekrist kompromisam, ka palīdzības sniegšana bēgļu izcelsmes valstīm būtu racionālākais risinājums. Karstajās debatēs netrūka apsūdzību par “nehumānu, aukstu attieksmi” un pārmetumi “pārāk piekāpīgā, liberālā, naivā un iracionālā” pozīcijā.
Galu galā politisko partiju vairākums vienojās par kompromisu: uzņemt vēl 8000 bēgļu, galvenokārt sīriešu, trīs gadu laikposmā. Politisko gaisotni neapšaubāmi ietekmēja daudzie nāves gadījumi un traģēdijas Vidusjūrā, bēgļiem no Ziemeļāfrikas un Turcijas cenšoties sasniegt Eiropas krastus. Norvēģija nosūtīja glābšanas kuģi uz Vidusjūru, lai palīdzētu Itālijai un citām ES dalībvalstīm robežu pārraudzībā, izglābjot tūkstošiem bēgļu. Tāpat kā daudzi citi eiropieši, norvēģi apzinās, ka mēs esam sadūrušies ar lielāko humāno krīzi kopš Otrā pasaules kara.
