Kā notika dīvainākās Rīgas jubilejas svinības visā pilsētas pastāvēšanas vēsturē 2
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pirms 70 gadiem ar “Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padomes, partijas un sabiedrisko organizāciju, kā arī Padomju Armijas pārstāvju piedalīšanos” Valsts operas un baleta teātrī (LNO) notika Rīgas 750. gadadienai veltītā svinīgā sēde.
Latvijas PSR galvaspilsēta ar dažādiem ideoloģizētiem sarīkojumiem atzīmēja dibināšanas gadskārtu arī kultūras namos un darba vietās. Tās droši vien bija dīvainākās Rīgas jubilejas svinības visā pilsētas pastāvēšanas vēsturē.
Kādā garā tas noritēja, var spriest pēc Latvijas kompartijas Rīgas pilsētas komitejas sekretāra Nikolaja Bisenieka rakstīta tā laika padomju presē: “Šī jubileja ir ievērojams notikums ne tikai Padomju Latvijas galvaspilsētas darbaļaudīm, bet arī visai latviešu tautai.
Rīgas gadsimtu vēsture spilgti atspoguļo lielās krievu tautas un latviešu tautas ciešo un nesaraujamo draudzību, to kopējo svēto cīņu pret vācu, zviedru un citiem svešzemju iekarotājiem, par savu brīvību un neatkarību. Rīgas vēsture nav atdalāma no visas Latvijas vēstures.
Rīgas proletariāts ar lielo Ļeņina – Staļina partiju priekšgalā vadīja latviešu tautas cīņu par padomju varas nodibināšanu, par Latvijas un tās galvaspilsētas Rīgas sociālistisku pārveidošanu.”
Pasākuma mērķis bija nepieciešamība pasvītrot Rīgas un visas okupētās Latvijas iekļaušanu “brālīgajā padomju saimē”, tostarp padomju republiku galvaspilsētu “saimē”, un lieku reizi apliecināt padevību Maskavai.
Ideja par ko tādu, pēc visa spriežot, radās Jāņa Kalnbērziņa vadītās Latvijas kompartijas aprindās, taču visi jautājumi, protams, laikus bija saskaņoti Maskavā.
Jāatzīmē, ka uz 750 gadu rēķina tāpat bija iecerēts atjaunot un uzstādīt Viesturdārzā pieminekli Pēterim I, kā arī likt pamatakmeni Staļina piemineklim Komunāru laukumā (Esplanādē).
