Pirms 170 gadiem piedzima Lietuviešu nacionālās atmodas patriarhs Jons Basanovičs 1
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
1851. gada 23. novembrī. Lietuviešu nacionālās atmodas patriarhs
Pirms 170 gadiem Vilkavišķu apkaimes Ožbaļu ciema zemnieku ģimenē piedzima Jons Basanavičs – lietuviešu mediķis, vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks, viens no pazīstamākajiem 19. gadsimta lietuviešu nacionālās atmodas darbiniekiem, kā arī valsts dibinātājiem 1918. gadā, godāts arī par lietuviešu nacionālās atmodas patriarhu.
Pateicoties viņa aizrautībai ar lietuviešu nacionālās identitātes idejām, vēstures, kultūras un etnogrāfijas pētniecību 1882. gadā Austrumprūsijā, toreiz Vācijas ķeizarvalsts sastāvdaļā, sāka iznākt pirmais laikraksts lietuviešu valodā “Aušra”.
Basanavičs bija izdevuma redaktors. Iecerēta kā drīzāk apolitiska, vispārizglītojoša “Aušra”, tomēr nonāca Krievijas impērijā aizliegto izdevumu skaitā.
Pats Basanavičs vairāk nekā 20 gadu pavadīja svešumā, strādādams par mediķi Vīnē, Prāgā, bet visvairāk Bulgārijas pilsētā Varnā, kur viņa vārdā nosaukta iela. 19. gadsimta beigu Bulgārijā Basanaviču cienīja gan kā teicamu ārstu un slimnīcas vadītāju, gan arī kā bulgāru etnoloģijas pētnieku, kas viņu ieinteresēja saistībā ar lietuviešu izcelšanās jautājumu.
Paralēli tam viņš iesaistījās Bulgārijas politiskajā dzīvē, paužot liberālas idejas, ieguva pilsonību. Kādu laiku viņš bija arī Bulgārijas karaļa Ferdinanda I ārsts. 1887. gadā Basanaviču ievainoja atentātā, kura iemesli palika noslēpumā, taču motīvs droši vien bija politisks.
1905. gadā Basanavičs atgriezās dzimtenē un iekļāvās kustībā par Lietuvas autonomiju.
Bija pašsaprotami, ka 1918. gada 16. februārī godpilnās tiesības pirmajam parakstīt Lietuvas Neatkarības aktu tika dotas viņam. 1999. gadā Jonu Basanaviču aptaujā atzina par ievērojamāko 20. gadsimta lietuvieti.
