Kā tikt vaļā no bebriem? 0
“Lauku īpašumā meliorācijas novadgrāvja augšgalā iemitinājies bebrs un uzcēlis dambi, kas applūdina teritoriju. Vasaras otrajā pusē dambi nojaucu, rudenī tas jau bija atjaunots, bet šoziem bebrs jau uzcēlis vairākus dambjus, jo grāvis iet cauri mežam.
Agrāk lasīju, ka ir suņi, kas alās atrod jenotus un lapsas. Vai ir suņi, kas specializējušies bebru atrašanā? Varbūt ir kāds cits problēmas risinājums?” A. Bērziņš Valkā
Ierastas bebru apmešanās vietas ir upes, strauti, ezeri, dīķi un purvi. Tie iecienījuši arī meliorācijas grāvjus mežos un lauksaimniecības platībās, kur labprāt būvē savus dambjus un rok alas, appludinot plašas teritorijas.
Bebri ir vieni no lielākajiem ekosistēmu postītājiem, jo rada neatgriezeniskus kaitējumus dabai, jo īpaši dabīgās straujteču upītēs un strautiņos, izmainot to gultni.
Visvairāk no šīm vides transformācijām cieš augi, kas nepanes pārmērīgu mitrumu vai applūšanu.
Cīņai ar postošajiem grauzējiem ir vairākas metodes: medījot (uz gaidi), pieejot, ar suņiem alās un ar lamatām. Medību centra “Purnavu muiža” īpašnieks Rolands Orlovskis pārliecināts, ka problēma ir atrisināma, zemes īpašniekiem sadarbojoties ar medniekiem, jo tiem ir arī alu suņi (takši, terjeri), kas ātri uzmeklē šos dzīvniekus. – Taču jāņem vērā, ka mednieks nedrīkst darboties teritorijās, ar kuru īpašniekiem nav parakstījis medību nomas līgumu! – brīdina R. Orlovskis.
Viņaprāt, visiedarbīgākā ir slazdu izvietošana bebru barošanās vietu tuvumā vai pie nedaudz izjauktiem dambjiem.
– Lamatas novieto tur, kur redzamas šo dzīvnieku atstātas pēdas. Tās iespējams uzstādīt arī ūdenī, turklāt rāmja tipa lamatas ir vienkāršas un efektīvas arī ziemas apstākļos, – stāsta “Purnavu muižas” īpašnieks. Vienīgi jārēķinās, ka šogad 26. februārī apstiprinātie Ministru kabineta noteikumi bebru medību sezonu atļauj no 1. augusta līdz 30. aprīlim. Tātad – trīs mēneši vēl jānogaida, lai ķertos pie teritorijas atbrīvošanas.
