Māris Antonevičs: Ļoti ticams, ka nepilna laika darba veicēji tiks atlaisti. Kā valdība atcēla “verdzību” 39
Māris Antonevičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Dažādos daiļdarbos (un gan jau arī dzīvē) bieži sastopams sižets – vecāki ir neapmierināti ar bērna izvēlēto izglītības virzienu vai nodarbošanos, mēģina viņu atrunāt.
Vai citā variantā – neapmierināti ar topošo znotu, kurš, izrādās, nav veiksmīgs uzņēmējs vai slavens ārsts, bet kaut kāds tur mūziķis vai dzejnieks.
Kādā brīdī lietā tiek liktas galvenās frāzes: “Ar to tu iztiku nenopelnīsi; ar to tu ģimeni nepabarosi!”
Filmās un romānos, kur ar šo epizodi parasti tiek atspoguļots paaudžu konflikts, no vecāku puses bieži seko arī kādas sankcijas, lai jaunietis, tā teikt, nāktu pie prāta.
Klausoties amatpersonu skaidrojumu par ieviestajām nodokļu izmaiņām (dēvētām arī par reformu), rodas iespaids, ka arī viņi mēģina iejusties tādu it kā gādīgu vecāku lomā, kas grib parādīt īsto virzienu dzīvē tiem, kas to vēl nav sapratuši.
Zem tēvišķajām rūpēm gan diezgan viegli nolasāmi arī citi motīvi.
Kā zināms, galvenais šajās izmaiņās ir dažādu atviegloto nodokļu maksāšanas režīmu pārskatīšana, kā arī ieviestās minimālās sociālās iemaksas jeb obligāts maksājums, ko par katru sociāli apdrošināmo personu jāveic vismaz no valstī noteiktās minimālās mēneša algas.
Minimālo iemaksu objekts ir trīs minimālās algas – 1500 eiro ceturksnī. Starp tiem, kurus vairāk skar nodokļu izmaiņas, ir dažādu radošo profesiju pārstāvji, kuriem nav vienas konkrētas darbavietas un algas.
Lielākās problēmas rada tas, ka viņiem tiek prasīts maksāt nodokli no ienākumiem, kurus viņi pat vēl nav saņēmuši un var tikai aptuveni nojaust.
Tāpat problēmas ir nepilna laika darba veicējiem, kas pašlaik kļūst darba devējam neizdevīgi, tāpēc ļoti ticams, tiks atlaisti. Laipni lūgti mežonīgajā kapitālismā!
Ja amatpersonas runātu tiešu valodu, tad, visticamāk, visu šo “reformas” būtību varētu raksturot ar diviem vārdiem: “Naudu vajag!”
Nav pat vajadzīgi plaši aprēķini, lai saprastu, ka dažādi budžeta izdevumi Covid-19 krīzes laikā ir strauji auguši.
Te gan var piebilst, ka atviegloto nodokļu maksāšanas režīmu apcirpšana tikusi lolota jau ilgāku laiku un vīruss drīzāk patraucēja tā ieviešanu vēl agrāk, taču naudu vajag vienmēr un tā no kāda jāpaņem.
Diemžēl tiešu valodu no politiķiem mēs nedzirdēsim, tāda politikai nepiestāv vai arī piestāv tikai retos gadījumos, kad tās teicējam ir ļoti stipra autoritāte, kas Latvijas valdībai pašlaik var tikai sapņos rādīties.
Tāpēc nākas klausīties stāstus, ka galvenais pārmaiņu motīvs ir lielās rūpes par iedzīvotājiem un viņu sociālo drošību. Jo vairāk runā, jo dižāk skan.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) aizvadītajā nedēļā bija pat aizrunājies tik tālu, ka ar šīm likumu izmaiņām Latvijā tiekot likvidēta “verdzība”!
“Lai izbeigtu legālo verdzību, kāda Latvijā faktiski ir, jo tie cilvēki, kas strādā, bet nav sociāli apdrošināti, faktiski viņi tiek verdzināti. Un tas nav pareizi vienā modernā Ziemeļeiropas valstī,” tā valdības vadītājs.
Šo pašu tēzi par “verdzības” izskaušanu atkārtojis arī finanšu ministrs Jānis Reirs (“JV”), kas liecina, ka tā nav mirkļa doma, bet nāk no kādām komunikācijas vadlīnijām.
Te mums it kā tiek uzzīmēta ainiņa, kur kāds pārticis uzņēmējs nelietīgi izmanto savus darbiniekus, nemaksājot nodokļus, un nu valdība piespiedīs viņu mainīt savu nekrietno attieksmi, tomēr, kā jau noskaidrojām, reāli šīs nodokļu izmaiņas ietekmēs daudz plašāku cilvēku loku, no kuriem liela daļa paši sev ir darba devēji, tātad Kariņa interpretācijā – paši sev vergi.
Cauri šai retorikai skan tādas kā neapmierinātu vecāku rūpes – nu kāpēc tu izvēlies tādu nodarbošanos, kur nevar kārtīgi iztiku nopelnīt un ģimeni pabarot (un valstij nodokli samaksāt).
Sāc strādāt kaut ko prātīgu!
Šķiet, ka paši politiķi sev iestāstījuši, ka tas varētu būt ceļš uz valsts ekonomisko attīstību, jo tā varbūt izdosies iegūt darbiniekus nozarēs, kur šobrīd to trūkst, bet viesstrādniekus ievest negribas, jo tas var radīt virkni citu problēmu.
Kā lai citādi iztulko šos finanšu ministra Jāņa Reira vārdus intervijā portālam “nra.lv”: “.. godīga nodokļu politika veicinās attīstību daudzās nozarēs, kam trūkst darbinieku.
Tās iegūs darbiniekus un par viņiem nomaksās nodokļus. (..) .. mēs veidojam Latviju par valsti ar augstas pievienotās vērtības produktiem un pakalpojumiem, kur iedzīvotāji saņem Eiropas līmeņa cienījamas algas, kā arī saņem kvalitatīvus un pieejamus pakalpojumus.”
Vai tas nebūtu izdevīgi, ja aktieri, mākslinieki, rakstnieki un citi līdzīgi beigtu niekoties ar savām nodarbēm, bet labāk iesaistītos tajās nozarēs, kur trūkst darbinieku?
Kariņa un Reira uzslavas garantētas!
