Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis.
Biedrības “Mazjūras zvejnieki” vadītājs Andris Cīrulis.
Foto: Sandra Dieziņa

“Kā var rēķināt nodokli no summas, ko nenopelna?” Par jauno sistēmu sašutuši zvejnieki, kuri nodarbināti 3-4 mēnešus gadā 66

Sandra Dieziņa, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Lasīt citas ziņas

Kā ierasts, sestdien Latvijas piekrastē svinēs Zvejnieku svētkus. Svētki – tas ir labi, taču piekrastes zvejnieki aicina šķetināt arī samilzušās nozares problēmas.

Lielākais zvejnieku neapmierinātības avots šobrīd ir nodokļu reforma, kas stājusies spēkā šī gada 1. jūlijā.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Jaunā reforma ir ļoti samudžināta. Kurš to izdomāja? Tāda sajūta, ka vesela armija strādā pie tā, lai mūsu dzīvi sarežģītu,” tā par jauno nodokļu nomaksas kārtību, kas stājusies spēkā, izteicās viena no biedrības “Mazjūras zvejnieki” kopsapulces dalībniecēm.

Viņa mudina domāt par to, kā rīkoties zvejniekam, ja gada trešajā ceturksnī ir tikai deviņas darbadienas, kuru laikā var gūt ienākumus, bet kā nomaksāt nodokļus?

Arī Burtnieku novada zvejnieku saimniecības “Koksala” īpašnieks Jānis Bērziņš uzskata, ka nodokļu reforma ir absurda.

Biedrības “Mazjūras zvejnieki” valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis domā, ka nodokļu reforma mazos zvejniekus sagraus, jo zvejnieki ir nodarbināti 3–4 mēnešus gadā un nenopelna tik daudz, lai varētu samaksāt nepieciešamo summu.

“Kā var rēķināt nodokli no summas, ko nenopelna?” jautā Cīrulis.

Jau tā piekrastes zvejas aroda turpmākā pastāvēšana ir apdraudēta, jo līdz šim nav bijis nekāda atbalsta tiešajai zvejniecībai – zvejas laivu atjaunošanai vai veco zvejas motoru nomaiņai pret jauniem – ekonomiskiem un videi draudzīgākiem.

Nozarei nepieciešams atbalsts

Nodokļu reforma ir tikai viens no jautājumiem, ko mudina risināt piekrastes zvejnieki. Tāpat jādomā par nākamo plānošanas periodu un atbalstu nozarei.

Biedrība “Mazjūras zvejnieki” jau izteikusi vairākus papildinājumus “Rīcības programmas zivsaimniecības attīstībai 2021.–2027. gadam”, ko izstrādājis Zemkopības ministrijas (ZM) Zivsaimniecības departaments.

Lai saglabātu piekrastes teritoriju senās tradīcijas un vidi kā nacionālas nozīmes pamatvērtību, biedrība aicina projektu konkursos papildu punktus piešķirt reāli nozarē strādājošām piekrastes zvejnieku saimniecībām.

Tāpat izskan aicinājums veidot īpašas atbalsta programmas piekrastes zvejniekiem savu nozvejoto zivju pārstrādei.

“Mazjūras zvejnieki” arī aicina atbalstīt piekrastes zvejnieku saimniecību projektus mazā lauku tūrisma attīstībai, veicinot piekrastes teritoriju sociālekonomisko attīstību.

Zvejnieki uzskata, ka piekrastes zvejas atbalsta pasākumos projektu vērtēšanā būtu jāiesaista reālas zvejnieku biedrības, kurās reāli zvejojošo zvejnieku skaits ir ne mazāks par pieciem, turklāt projektu pieteikumiem būtu nepieciešams pievienot biedrības izsniegtu rekomendāciju.

Piekrastes zvejnieki pozitīvi vērtē rīcības pro­grammā ietvertās ieceres par atbalstu jauno zvejnieku piesaistei.

Taču paaudžu nomaiņas mērķi iespējams sasniegt, tikai sniedzot atbalstu jau esošajiem komerczvejniekiem jauniešu apmācības jomā.

Piekrastes komerczveju nav iespējams uzsākt tukšā vietā – šim arodam nepieciešamas specifiskas zināšanas, dzīvesvieta pie jūras, zvejas aprīkojums un zvejas rīku limits. Šobrīd Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs strādā pie vienreizēja atbalsta noteikumu izstrādes.

Paredzēts, ka jaunais zvejnieks varēs saņemt atbalstu līdz 30 tūkstošiem eiro viena zvejas kuģa iegādei. Sanāksmē gan izskanēja jautājums – cik zvejnieku varēs kvalificēties šim atbal­stam, jo gados jauno zvejnieku piekrastē ir ļoti maz.

Zvejnieki piesardzīgi vērtē arī rīcības programmā ietverto uzticēšanos vietējām rīcības grupām, novirzot to pārziņā ievērojamus piekrastes teritoriju attīstības līdzekļus, jo biedrības biedru pārstāvētajās teritorijās zvejnieku pārstāvniecības faktiski nav, līdz ar to nepastāv iespējas ietekmēt lēmumu pieņemšanu.

Vieglu dzīvi nesola

Tiekoties ar piekrastes zvejniekiem, Zemkopības ministrijas Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš sacīja, ka arī turpmāk vieglas dzīves nebūs.

Proti, jārēķinās, ka piekrastes laivām būs jābūt izsekojamām un jaunās tehnoloģijas turpmākajos gados aizvien vairāk ienāks zvejnieku dzīvē.

Runājot par nozvejas kvotām, Riekstiņš sacīja, ka ļoti laba situācija ir ar Rīgas līča reņģēm, pieaugums vērojams arī brētliņu nozvejai, taču draudīga ziņa ir tā, ka nākamgad var būt problēmas ar lašiem – līdzīgi kā ar mencām, kuru nozveja būs aizliegta.

Zinātnieku atzinums par taimiņu krājumu stāvokli neesot pozitīvs, taču šīs sugas nozveju ar kvotām neregulē.

Baltijas jūrā apdraudējums skāris cūkdelfīnus un EK to aizsardzībai vēlējās noteikt ārkārtas pasākumus, to skaitā zvejnieku tīklu aprīkošanu ar atbaidītājiem, taču pagaidām lēmumi nav pieņemti un šis jautājums esot “pakārts gaisā”.

“Mēs iestājāmies pret šo pasākumu, tas ir pārspīlēti,” sacīja Riekstiņš. Sagaidāms, ka nozarei būs jārisina vēl vairāki citi svarīgi jautājumi.

Savukārt zvejnieki aicina precizēt reāli zvejojošo komerczvejnieku saimniecību skaitu un viņu novietojumu pa piekrastes novadiem, jo rīcības programmā norādītie dati neatbilstot realitātei.

SAISTĪTIE RAKSTI

Lai apkopotu spēkus savu interešu pārstāvniecībai, biedrības “Mazjūras zvejnieki” rindas nule kā papildinājuši zvejnieki no Kuivižiem, Jūrmalas, Engures, Bērzciema, Mērsraga, Upesgrīvas, Rojas, Kolkas, Saunaga, Jūrkalnes, un tagad biedrība apvieno jau 35 biedrus.

Spriežot pēc ZM datiem, lielāko nozveju Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē veido reņģes, plekstes, salakas, asari, vimbas, lucīši, plauži un vējzivis.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Raķešu triecienā Ukrainā netālu no Polijas robežas iznīcināts militārais objekts
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
15. maijs. Stāvoklis Ukrainas frontē
Lasīt citas ziņas
VIDEO. “Objekts Pārdaugavā nav mēms vēstures liecinieks.” Valsts prezidents pauž pārliecību par Uzvaras pieminekļa demontāžu
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
Rīgas dome vēršas tiesā pret būvnieku karteļa dalībnieci “Velvi” par 4 miljonu eiro piedziņu
Portāls LA.LV šodien piedzīvoja kiberuzbrukumu
Kā dzīvot siltumā un komfortā: konkursā meklē energoefektīvāko ēku Latvijā
22:17
Pēteris Strautiņš: Rūpniecība vēstures centrifūgā
21:52
Bijušais Ventspils tranzītbiznesa menedžeris grib izpirkt Bondara parādu “Krājbankas” lietā, vēsta raidījums
21:45
FOTO, VIDEO. Mika pārspēja pat “Superbowl” šovu! Soctīklotāji sajūsmā par vienu no spilgtākajiem „popūrijiem” Eirovīzijas vēsturē
Krista Draveniece: Neļķu traktors, Ukrainas māšu himna un kiberuzbrukums
FOTO. Skrējēji ieņem galvaspilsētu: Kā šogad noritējis Rimi Rīgas maratons?
risināt miega traucējumus? Atbild psihiatrs Elmārs Tērauds
Stoltenbergs: NATO paplašināšanās procesā nav gaidāmi šķēršļi
Ilze Roķe: Ukraiņu producents man teica, ka Rīgā ir pārāk liela tolerance pret prokremliski noskaņotiem krievvalodīgajiem
FOTO, VIDEO. Kā teica Reiniks – “diez cik diskobumbas tika izjauktas šī gada tērpu dēļ!” Eirovīzijā šogad gribēja mirdzēt teju katrs
Rada virtuālo asistentu medicīnas iestādēm. Kā tas palīdzēs mūsu ārstiem?
“Ieteiktu cilvēkiem sākt gatavoties enerģijas diētai, nodzīt liekos taukus!” Eksperti prognozē nākotni
Vai paliks siltāks? Laikapstākļu prognoze nākamajai nedēļai
Prezidents: Somija pieteiksies dalībai NATO
Populārākais Latvijas sportists Kristaps Porziņģis izveidojis jaunu zīmolu
Mangaļsalas noslēpumi un Padomju māksla Mežgarciemā. Cilvēki arvien vairāk interesējas arī par mūsu militāro mantojumu
Uz “Azovstaļ” nomestas degbumbas vai fosfora bumbas
Anda Līce: Jau divdesmit gadus baidot pasauli ar kodolraķetēm, viņš pats līdz smieklīgumam baidās no nāves
Kas patiesībā notika ar Staļinu? Ko vēl mūsdienās slēpj Krievijas noslepenotie dokumenti?
Ķīniešu zinātnieki nosaukuši precīzu laiku, kad uz Zemes beigsies nafta
Arhitekts Andis Sīlis: Latvijas influencere lepni stāsta, ka nav izlasījusi nevienu grāmatu. Par kādām vērtībām var būt runa?
Ščerbatihs: Ienaidnieks ir valdība, jo viņi ir izdarījuši visu, lai mums šeit būtu grūti dzīvot
VIDEO. Andrim Kivičam Latvijā pārtikas cenas šķiet smieklīgas: “Vai tiešām tās ir cēlušās?”
Viens, divi – gatavs! “Ātrās” kanēļmaizītes
Cīņa ar latvāņiem nav bezcerīga
VIDEO. Atbalstot Ukrainu un tās tautu, “Citi zēni” iedziedājuši ukraiņu dziesmas “Stefania” kaverversiju
Planētas sola veiksmi visā, kas attiecas uz attiecībām! Horoskopi no 16. līdz 22.maijam