Mācība. Naudas atmazgāšanu pārcelt uz eirozonu neizdosies 10
Otra lielākā (pēc “ABLV Bank”) nerezidentus apkalpojošā Latvijas komercbanka – “Rietumu banka” – pagājušajā nedēļā paziņoja, ka maina norēķinu kontu apkalpošanas bāzes valūtu no dolāriem uz eiro. Tas tiek pasniegts kā rūpes par Latvijas banku sistēmas reputāciju, kaut gan šī banka ir starp tām, kas radījušas un joprojām rada visvairāk bažu par neskaidriem darījumiem nerezidentu sektorā, un ir visvairāk sodītā Latvijas banka.
2015. gada maijā FKTK sodīja “Rietumu banku” par nepietiekamu cīņu ar naudas atmazgāšanu ar 35 000 eiro lielu sodu, bet pērn jūlijā – jau ar 1,5 miljonu eiro sodu par normatīvu neievērošanu saistībā ar Ziemeļkorejai noteiktajām starptautiskajām sankcijām. Tajā pašā laikā Francijas tiesa piesprieda šai bankai 80 miljonu eiro sodu par to, ka tā palīdzējusi kādai firmai sniegt nodokļu apiešanas pakalpojumus.
Sankcijas pret “ABLV Bank” ir laba mācība. Pietika tikai ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijai “FinCEN” pieminēt ziņojumā naudas atmazgāšanas shēmas, lai tā būtu spiesta pārtraukt darbību.
Kaut gan “Rietumu banka” jau labu laiku klientiem piedāvā pāriet no dolāriem uz eiro, tagadējā piespiedu pāreja acīmredzami ir saistīta ar “FinCEN” paziņojumu un ar ASV Finanšu ministrijas sekretāra vietnieka pretterorisma jautājumos Maršala Bilingslija vizīti Rīgā. Pēc tās kļuva skaidrs, ka arī pēc “ABLV” pašlikvidācijas spiediens uz neskaidru darījumu izskaušanu palielināsies. Šis manevrs, protams, var palīdzēt izvairīties no iespējamā “FinCEN” lieguma apkalpot dolārus. Taču maldīgi cerēt, ka naudas atmazgāšanu varēs pārcelt uz eirozonu.
Kas notiks tālāk? Vispirms tie, kuru bizness balstās uz norēķiniem dolāros, ko komercbankas veic caur “China Bank” vai “Bank of Georgia”, pamazām ņems naudu ārā arī no “Rietumu bankas” un pārcelsies uz Kipru vai Čehiju. Otrkārt, tā kā valsts pēc Bilingslija vizītes kļuvusi četrkārt prasīgāka un gatava pieļaut tikai 5% ārvalstu klientu biznesa apmēru Latvijas bankās, tad skaidrs – kā noteicis banku uzraugs Pēters Putniņš, “Latvijas bankām ir jārevidē stratēģijas, jāveido citādi biznesa modeļi un jāmeklē jaunas biznesa nišas”. Turklāt FKTK sola uzmanīt riskanto ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvara mazināšanu. “Rietumu bankai” tas nozīmē pazaudēt lielāko daļu klientu. Jau pērn 35 miljonu peļņa ir 2,3 reižu mazāka nekā gadu iepriekš. Kritums turpmākajos gados būs vēl drastiskāks.
