Anda Līce: Demogrāfijas drūmā statistika – bīstami draudi valsts nākotnei 9
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valsts mazspēja ir apbrīnojami līdzīga sirds mazspējai, ko raksturo slimīgs stāvoklis, kad asinsrites sistēma nespēj pārsūknēt organisma normālai darbībai vajadzīgo asiņu daudzumu.
Par to visvairāk nu jau gadiem ilgi ceļ trauksmi tie, kas pēta demogrāfiju mūsu valstī, jo tieši demogrāfija ir jebkuras valsts nākotnes atslēgas vārds.
Kopš 2009. gadā veiktās Bērnu un ģimenes lietu ministrijas reorganizācijas (likvidācijas) demogrāfiskā aina Latvijā nav uzlabojusies.
Tagad, protams, jebkuras nebūšanas varēs bezgala ilgi uzvelt Covid-19, kaut gan īstie cēloņi ir meklējami hroniskā valsts mazspējā, kuras sekas ir bezatbildība un nekompetence.
Nav taču jāatklāj Amerika, vienkārši jāpapēta kaut vai tuvāko kaimiņvalstu pieredze, jo pasaule tā arī dzīvo, cits no cita mācoties un pārņemot labāko. Ko līdz visas tā mantras: “Bērni ir mūsu nākotne”, “Cilvēks ir galvenā vērtība”, ja valda tāda nevienlīdzība, kad cilvēka vērtība nemaz nespēj izpausties?
Es nesen dzirdēju šādu dzimtenes definīciju: “Dzimtene ir tā valsts, no kuras tev negribas bēgt projām.” Varētu vienīgi piebilst – bēgt projām miera laikā.
Ja veiktu godīgu aptauju jauniešu vidū, par ko viņi šodien sapņo un domā, rezultāti, iespējams, būtu šokējoši, jo ļoti daudzi gudro, uz kuru valsti labāk doties, kad būs pabeigta skola un sasniegta pilngadība.
Saprotams, ka viņu bērni dzims un augs ne jau Latvijā. Laiku pa laikam izskan bažas, ka, sarūkot strādājošo skaitam, valstij pietrūks naudas pensijām.
Īstenībā daudz bīstamāki ir draudi, ka nebūs pašu pilsoņu un valsts noasiņošana vairs nebūs apturama.
Kaut arī notiek diskusijas, apaļie galdi un semināri par palīdzību jaunajām ģimenēm un atvieglojumiem maznodrošinātajām ģimenēm, tām, kurās tikai viens apgādnieks (bieži tā ir vientuļā māte), rodas iespaids, ka valstij nav vienotas demogrāfiskās politikas, jo nav vienota centra, kas to vadītu.
Demogrāfs Ilmārs Mežs arī šogad prognozē dzimstības samazināšanos un rosina izveidot Iedzīvotāju ministriju.
Šajā gadījumā nav svarīgs nosaukums, bet gan uzdevumi, kas ministrijai būtu jāveic.
Laikā, kad izskan tik daudz bažu un brīdinājumu, dīvains miers valda aprindās, kur pieņem likumus un lēmumus. Tas nozīmē to, ka šīs aprindas jau ir parūpējušās gan par savām vecumdienām, gan arī par bērnu un mazbērnu nākotni.
Varas un sabiedrības atsvešināšanās dēļ mēs šodien dzīvojam divās pilnīgi atšķirīgās pasaulēs. Kādās pasaulēs dzīvosim rīt?
