“Kāds cilvēks nolika zivis pie kājām…” Kurzemē piespriež sodu par piecu taimiņu noduršanu 0
Kurzemes rajona tiesa Talsos pagājšnedēļ dundadzniekam Aldim Laukšteinam piesprieda 250 piespiedu darba stundas sabiedrības labā un samaksāt valstij nodarītos zaudējumus 3575 eiro par piecu taimiņu noduršanu.
Tiesvedība nebija ilga – divu sēžu garumā.
Laukšteins atteicās no advokāta, savu vainu un soda naudu neatzina, bērnišķīgi taisnojās un pat vainoja inspektorus, ka tie esot bijuši piedzērušies.
Bet tiesnesis Alvis Jēkabsons nenoticēja cilvēkam, kurš noķerts pie upes ar žebērkli – tādu kā kārtīgu kartupeļu dakšu – rokās. Laukšteins tika notiesāts par īpaši aizsargājamas zivju sugas taimiņu maluzvejniecību īpaši aizsargājamā teritorijā: aizliegtā vietā, aizliegtā laikā, ar aizliegtiem rīkiem un ar aizliegtu paņēmienu.
Kā tiesā liecināja vides inspektors Valerijs Vasiļjevs, viņš Slīteres nacionālā parka Pitragsupi zinot jau 35 gadus – aizvērtām acīm varētu izstaigāt. 2019. gada 13. novembrī pa dienu upi izstaigājis un redzējis, ka zivis labi nārsto. Nolēmis sazvanīt kolēģi Madaru un veikt reidu.
Abi vēlāk ceļmalā pie Pitragsupes pamanījuši vieglo automobili “Volvo”.
“Piezvanīju priekšniekam Čakstiņam, un izstrādājām plānu. Mēs ar Valeriju devāmies pie upes, kur redzējām gaismas: divi cilvēki ar pieres lukturīšiem bija ūdenī. Druknākais ar žebērkli dūra zivis, bet kalsnākais nesa maisu. Nolēmām, ka upē neaizturēsim, jo cilvēki var upē izmest maisu un aizmukt uz otru krastu,” tiesā teica vides inspektors Madars Burnevics.
Pa to laiku Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālās administrācijas direktores vietnieks Raits Čakstiņš palicis pie “Volvo”, bet administrācijas referents Ojārs Rērihs – pie ceļu krustojuma.
“Bija jau tumšs, un “Volvo” pie upes nārsta laikā radīja pamatotas aizdomas par nelikumīgām darbībām,” tiesā norādīja R. Čakstiņš.
Valerijs ar Madaru no slēpņa izlēkuši, kad vīri no upes bija izkāpuši krastā un pagājuši metrus septiņdesmit.
Tā kā vienam no vīriem rokās bijis žebērklis, Madars raidījis gaisā šāvienu no gāzes pistoles, bet Valerijs – no kaujas pistoles. Druknais vīrietis ar žebērkli palicis uz vietas, bet kalsnais vīrietis ar maisu meties bēgt. Valerijs skrējis viņam pakaļ, raidījis vēl vienu šāvienu gaisā un kliedzis, lai apstājas, bet vīrietis nav apstājies, pēc metriem trīsdesmit nometis maisu.
Valerijs tiesā teica, ka tai dienā sāpējusi kāja, tāpēc ātri nav varējis paskriet, turklāt bijušas bažas par kolēģi, kurš viens ar gāzes pistoli palicis pret vīrieti ar žebērkli. Valerijs savācis maisu un devies atpakaļ pie Madara.
Bet vīrietis ar žebērkli – Aldis Laukšteins – bijis mierīgs. Madars bija licis viņam nolikt žebērkli uz zemes, un Laukšteins arī paklausījis.
Laukšteins tikai lūdzis atļauju uzsmēķēt un nespīdināt acīs gaismu. Atnācis Raits, kurš pārgriezis maisu – tajā bijuši trīs taimiņu tēviņi un divas mātītes. Notiekošais fotografēts un filmēts. Ar Laukšteinu saruna neveidojusies. Viņam teikts: ja maisā būs ne vairāk kā trīs zivis, būs administratīva atbildība, ja vairāk – krimināla, par katru zivi nāksies maksāt 715 eiro.
Pēc pāris stundām atbraukusi policija, Laukšteinam, kurš bijis zābakbiksēs, sieva atvedusi sausas drēbes, pie aizturētā atbraukuši vēl divi vīrieši.
Pret aizturēšanu Laukšteinam pretenziju neesot bijis, tikai teicis, ka maisā esošie sadurtie taimiņi neesot viņa – pie tādas versijas viņš pieturējās arī tiesas laikā.
Tiesā Laukšteins liecināja, ka uz Pitragsupi aizbraucis ar stopiem – kādu busiņu. Bijis viens ar paštaisīto žebērkli, kuru pirms kāpšanas busiņā izjaucis. Devies uz upi ar nolūku nodurt kādu lasi, bet nedūris – bijis tikai upes malā. Izstaigājies. Dūruši citi cilvēki, kas bijuši upē. Gājis mājās, kad pēkšņi uz viņu sākuši šaut un kāds cilvēks pēc brīža atnesis kaut kādas zivis un nolicis viņam pie kājām.
Laukšteins savulaik jau ir sodīts par malumedniecību.
Pazīstams arī kā saimnieks eksotisko dzīvnieku parkam, kas ir viens no Dundagas tūrisma apskates objektiem.
“LA” nav informācijas, vai Laukšteina pārinieks ir identificēts un tiks saukts pie atbildības un kam piederēja vieglais automobilis “Volvo” ar Vācijas numura zīmēm.
Vides inspektori strādā
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) atgādināja, ka Latvijā savvaļas laši ir sastopami Gaujas, Irbes, Salacas, Ventas baseinu upēs un Slīteres Nacionālajā parkā esošās mazās upītes ir starp nozīmīgākajām lašveidīgo zivju nārstošanas vietām. Neskaitāmi daudz lašu un taimiņu ik gadu no jūras dodas uz upēm, kurās paši dzimuši, lai veiktu svarīgāko savas dzīves uzdevumu – radītu pēcnācējus. Liela daļa no šīm upēm atrodas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.
Pēdējos gadu desmitos lašu izplatība Latvijā ir būtiski samazinājusies, to aizsardzība rudens mēnešos nārsta laikā ir ļoti nozīmīga, īpaši tāpēc, ka tikai neliela lašu populācijas daļa ir spējīga izdzīvot jūrā un atgriezties dabiskajās nārsta vietās sugas turpināšanai.
Nārsta laikā vides inspektori strādā pastiprinātā režīmā un dodas gan dienas, gan nakts reidos, lai sargātu aizsargājamo zivju populāciju.
Cīņā ar maluzvejniekiem šobrīd tiek izmantotas arī mūsdienīgas iekārtas, kas ļauj novērot darbības upju tuvumā arī nakts tumšajā laikā.
Tāpat DAP atgādina, ka saskaņā ar Makšķerēšanas noteikumiem Latvijas iekšējos ūdeņos paturēt lomā lašus un taimiņus ir aizliegts visu gadu, izņemot atsevišķas, īpaši norādītas teritorijas un licencētās makšķerēšanas vietas, savukārt nārsta laikā no 1. oktobra līdz 31. decembrim arī šajās īpaši norādītajās vietās lašus ķert nedrīkst.
Par zivju iegūšanu īpaši aizsargājamā teritorijā saudzēšanas laikā normatīvie akti paredz arī kriminālatbildību, kā arī jāatlīdzina zivju resursiem nodarītais zaudējums, piebilst DAP speciālisti.
