Kāds patvaļīgi izbraukājis īpašumā esošu ceļu. Kam jāziņo, ja tas turpinās? 12
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kam Latvijā jāveic izmeklēšana un jāierosina tiesvedība par zemes īpašumā iezīmētā ceļa servitūta teritorijas patvaļīgu izbraukāšanu, izvedot kokmateriālus. Kam ziņot, ja tiek turpināta ceļa servitūta izbraukāšana?” – jautā V. Ozoliņa Rīgā.
Jābūt nostiprinātam zemesgrāmatā
Zvērināta advokāta Agra Repša palīdze Rita Vanaga skaidro – ceļa servitūts ir likumā noteiktā kārtībā reģistrēts kalpojošā nekustamā īpašuma apgrūtinājums par labu valdošajam zemesgabalam. Ceļa servitūts jānodibina, ja bez tā valdošais īpašums nevar normāli funkcionēt, jo īpašnieks nevar piekļūt savam zemes īpašumam.
“Tas nozīmē, ka gan kalpojošā nekustamā īpašuma zemesgrāmatas nodalījumā, gan valdošā nekustamā īpašuma (servitūta izlietotāja) zemesgrāmatas nodalījumā jābūt nostiprinājuma ierakstam par servitūta ceļu, norādot apgrūtinātās teritorijas platību.
Tātad, ja ceļa servitūta atrašanās vieta ir tikai iezīmēta, bet servitūts nav reģistrēts zemesgrāmatā kā apgrūtinājums, pa strīdus ceļu bez zemes īpašnieka atļaujas nedrīkst izvest kokmateriālus,” uzsver Rita Vanaga.
Informē pārkāpēju
Civillikuma 1039. pants paredz, ka zemes īpašnieks var aizliegt visiem citiem lietot vai izmantot viņa īpašumu, pat ja viņam no tā nerodas nekādi zaudējumi.
“Situācijā, kad kāda persona patvarīgi šķērso un izbraukā citai personai piederošu zemi, sākumā būtu lietderīgi par šādas rīcības nepieļaujamību informēt pašu pārkāpēju. Iespējams, šī persona tā rīkojas, uzskatot, ka ceļš paredzēts publiskai lietošanai vai arī ka ar servitūta ceļa iezīmēšanu grafiskā plānā pietiek, lai ceļu varētu lietot,” iesaka advokāta palīdze.
Strīdu risināšana
Jautājumi par servitūta ceļa nodibināšanu un tā lietošanas tiesībām risināmi civiltiesiskā kārtībā, vienojoties ar nekustamā īpašuma īpašnieku par jau iezīmētā ceļa servitūta izmantošanu vai dibinot jaunu ceļa servitūtu.
Strīdi, kas saistīti ar servitūta nodibināšanu un izmantošanu, risināmi vispārējās jurisdikcijas tiesā civilprocesuālā kārtībā. Ar strīdiem saistītās prasības tiesā var celt jebkura no strīda pusēm – kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieks vai arī potenciālais servitūta izlietotājs.
“Ja uzdotajā jautājumā ir runa par pavisam nezināmu personu, kas izmanto un bojā strīdus ceļu un pat nav uzskatāma par iespējamo servitūta izlietotāju, nekustamā īpašuma īpašnieks par minēto faktu var vērsties ar iesniegumu policijā,” piebilst juriste.
Ievēro!!!
Ceļa servitūts ir nodibināts tikai tad, kad ir nostiprināts zemesgrāmatā.
Konsultējusi zvērināta advokāta Agra Repša palīdze Rita Vanaga Foto: Shutterstock
