“Mana pensija nav mana nauda?” Iedzīvotājs neizpratnē par spēkā esošos sistēmu un nosauc to par konkrētu cilvēka pazemošanu 0
Kāds Latvijas iedzīvotājs nāk klajā ar priekšlikumu meklēt iespēju noteiktām sabiedrības grupām ļaut saņemt atpakaļ pensiju sistēmā veiktās iemaksas, negaidot pensionēšanās vecuma sasniegšanu.
Viņš īpaši izceļ cilvēkus, kuriem šobrīd ir ap 45 gadiem. Vīritis pauž bažas, ka nākotnē pensionēšanās vecums varētu tikt vēl vairāk palielināts un daļa cilvēku līdz tam nemaz nenodzīvotu.
“Latvijai ir jāmeklē iespējas, kā pensiju iemaksas jau atgriezt pilnā apmērā atsevišķiem gadagājuma cilvēkiem. Tiem, kuriem ir ap 45 gadiem, vairs nav tik daudz laika,” raksta diskusijas aizsācējs.
Viņš pensionēšanās vecuma iespējamu turpmāku paaugstināšanu raksturo ļoti asi, nosaucot to par “konkrētu cilvēka pazemošanu”.
Ieraksts izraisīja pretrunīgu reakciju. Daļa komentētāju ideju atbalstīja, norādot, ka arī paši labprāt vēlētos iespēju izņemt pensijai uzkrāto naudu agrāk, jo nav pārliecināti, cik ilgi nodzīvos.
“Es arī domāju, ka jābūt iespējai izņemt pensiju. Es, piemēram, ļoti šaubos, ka nodzīvošu tik ilgi,” raksta kāds komentētājs.
Citi gan iebilda, ka pensiju sistēmu nevar uztvert kā individuālu bankas kontu, no kura jebkurā brīdī iespējams izņemt visas savulaik samaksātās sociālās iemaksas.
Diskusijas aizsācējs šādam argumentam nepiekrīt. “Tu tagad centies man ieskaidrot, ka mana pensija nav mana nauda,” viņš raksta, uzstājot, ka būtu nepieciešams vismaz diskutēt par iespējām cilvēkiem pašiem lemt par savām iemaksām.
Vēl kāds komentētājs vaicāja, no kā šādā gadījumā tiktu finansēti valsts pakalpojumi un sociālais atbalsts – pabalsti, izglītība, veselības aprūpe un citas sabiedrībai nepieciešamās funkcijas.
Diskusijā izvērtās strīds arī par dzīves ilgumu Latvijā. Ieraksta autors apgalvoja, ka līdz 80 gadu vecumam nodzīvo tikai neliela daļa Latvijas iedzīvotāju, savukārt kāds komentētājs, atsaucoties uz statistikas datiem, šo apgalvojumu apstrīdēja un norādīja, ka līdz 80 gadiem nodzīvo ievērojami lielāka sabiedrības daļa.
Ieraksta autors gan pauda neuzticību oficiālajai statistikai, uzskatot, ka tā neatspoguļojot viņa novēroto realitāti. Tas savukārt izraisīja jaunus iebildumus – vairāki komentētāji norādīja, ka personiski novērojumi nevar aizstāt statistikas datus par visu sabiedrību.
Saruna pamazām pārauga daudz plašākā diskusijā – vai cilvēkam vispār būtu jāpaļaujas uz valsts pensiju sistēmu, vai arī lielāka atbildība par vecumdienu nodrošinājumu būtu jāuzņemas pašam.
Kāds komentētājs pauda uzskatu, ka cilvēkiem vairāk jādomā par veselību un fizisko formu, lai spētu strādāt arī lielākā vecumā. Diskusijas aizsācējs gan iebilda, ka priekšstats par to, ka ar veselīgu dzīvesveidu vien iespējams garantēt aktīvas vecumdienas, esot pārāk vienkāršots.
“Cilvēku, kuri atbilst šādam priekšstatam, ir ļoti maz,” viņš raksta.
Pašlaik Latvijā vispārējais pensionēšanās vecums ir 65 gadi. Šāds slieksnis sasniegts no 2025. gada 1. janvāra pēc vairāku gadu pakāpeniskas pensionēšanās vecuma paaugstināšanas. Lai iegūtu tiesības uz vecuma pensiju, nepieciešams vismaz 20 gadu apdrošināšanas stāžs.
2026. gadā saglabāta arī iespēja noteiktos gadījumos pensionēties priekšlaicīgi no 63 gadu vecuma, ja izpildīti likumā paredzētie nosacījumi.
Pensionēšanās vecums Latvijā tika celts pakāpeniski kopš 2014. gada – toreiz tas bija 62 gadi un trīs mēneši, bet ik gadu tika palielināts par trim mēnešiem, līdz 2025. gadā sasniedza pašreizējos 65 gadus. Spēkā esošais likums neparedz automātisku pensionēšanās vecuma tālāku paaugstināšanu virs 65 gadiem.
Tieši šo pēdējo teikumu būtu vērtīgi ielikt tavā rakstā, jo sociālo tīklu diskusijā tiek pieņemts, ka pensionēšanās vecums nākotnē noteikti pieaugs līdz 70 vai pat 80 gadiem, taču šobrīd tāds lēmums Latvijā nav pieņemts.
