Latvijas iedzīvotājiem vēl netiks ļauts baudīt pavasari āra kafejnīcās. Kāpēc citās Eiropas valstīs mazina ierobežojumus? 24
Ieva Ēvalde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pretēji cerīgākajām prognozēm iedzīvotājiem vēl netiks ļauts baudīt pavasari āra kafejnīcās ne rīt, nedz arī maija svētku brīvdienās. Tā vakar lēma valdība, uzklausot Operatīvās vadības grupas (OVG) un Pārresoru koordinācijas centra ekspertu ieteikumus.
Saslimstības rādītāji pēdējo trīs nedēļu laikā ir auguši un aizvien attālinās no iepriekš ar epidemiologiem panāktās vienošanās par lielākiem atvieglojumiem, ja 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniegs 320.
“Saslimstība nesamazinās,” tā ziņoja Slimību profilakses un kontroles centra galvenais epidemiologs Jurijs Perevoščikovs, norādot, ka kopš pēdējo atvieglojumu ieviešanas statistika liecina pretējo.
“Pēdējo trīs nedēļu laikā Latvijā Covid-19 inficēto skaits ir audzis par 22%.” Vakar 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem bija 407,7, kas, strikti ņemot, ir pat augstāks, nekā noteikts pašreiz spēkā esošajā atvieglojumu pirmajā solī. Arī vakcinācijas ziņā Latvija pagaidām nevar lepoties ar panākumiem.
“Citās Eiropas valstīs, kur tiek mazināti ierobežojumi, ir lielāks vakcinēto skaits,” tā skaidroja OVG vadītājs Jānis Citskovskis.
“Pat abās mūsu kaimiņvalstīs vakcinācijas aptvere ir divas reizes lielāka. Mēs esam tur, kur viņi bija pirms mēneša.” Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā vismaz vienu poti pret Covid-19 ir saņēmuši 13,86% iedzīvotāju.
Ministri par darba atsākšanu
Pret ierobežojumu mazināšanu bija arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, kurš norādīja: “Valstis, kas mazina ierobežojumus, lielākā vai mazākā mērā uzrāda saslimstības pieaugumu.”
Viņu viedokli atbalstīja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Savukārt daļa ministru bija pārliecināti, ka pienācis laiks vismaz daļai līdz šim slēgto nozaru ļaut palēnām atsākt darbu, šādi organizējot kontrolētu sadzīvošanu ar pandēmiju.
Tā aizsardzības ministrs Artis Pabriks pauda viedokli, ka uz atsevišķu ierobežojumu atcelšanu vajadzētu raudzīties kā uz “sistēmas sakārtošanu”. Līdzīgi kā to, lemjot par iepriekšējo ierobežojumu mazināšanu, mudinājis pats premjers.
Pēc Pabrika novērojumiem, daudzviet darba biedri jau tagad ietur pusdienu maltīti, piemēram, sēžot parkā uz soliņa, un šajā laikā neievēro nekādu drošu distanci.
Līdz ar to kontrolēti pusdienot āra terasē viņiem būtu daudz drošāk.
Līdzīgu viedokli pauda arī labklājības ministre Ramona Petraviča: “Kur gan vēl drošāk būtu iespējams pusdienot nekā āra apstākļos – terasēs?” Viņa arī aicināja apzināties, ka ne pēc mēneša, ne diviem Latvija, visdrīzākais, nesasniegs iepriekš izvirzītos optimistiskos kumulatīvā saslimstības rādītāja skaitļus.
“Mums ir jāsniedz uzņēmējiem iespēja strādāt un jāizlīdzina nevienlīdzība. Ja viens var strādāt, tad kāpēc cits nevar?”
Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens savukārt norādīja uz sabiedrībā augošo neapmierinātību ar ierobežojumiem: “Lielākoties dienesti ir krustugunīs tādēļ, ka sabiedrībā pieaug agresija. Arī tās ir ilgstošo ierobežojumu blaknes.”
Saskaņā ar iepriekš panākto vienošanos šobrīd – ierobežojumu atcelšanas otrajā solī – būtu vajadzējis ļaut atsākt darbu ne tikai sabiedriskās ēdināšanas iestāžu āra terasēm, bet arī lielajiem tirdzniecības centriem, visu veidu skaistumkopšanai, kā arī – sporta zālēm, kur varētu organizēt individuālos treniņus.
Tomēr valdības diskusijās pārsvaru guva Daniela Pavļuta un Edgara Rinkēviča viedoklis par moratoriju ierobežojumu mīkstināšanai vēl uz divām nedēļām.
“Līdz 11. maijam, kad būs nākamā Ministru kabineta sēde, OVG grupai un arī Pārresoru koordinācijas centra ekspertiem vajadzētu izvērtēt visa veida āra pasākumu ietekmi – vai tie būtu saistīti ar izglītību vai arī ar ēdināšanu āra terasēs,” tā rosināja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš. Līdz ar to lemšanu par lielāku pakalpojumu pieejamību varam gaidīt vēl ilgi pēc svētkiem.
