Kaimiņa partijas sarežģītās pārvērtības: plāno attīrīt partijas rindas 0
No populistiska politiskā spēka, kurš pirms vēlēšanām piesaistīja uzmanību ar vēršanos pret varas partijām un uzbrukumiem politiskajiem konkurentiem, Artusa Kaimiņa dibinātā “KPV LV” ir kļuvusi par valdības partiju. Šīs pārvērtības tai nenāk viegli, par ko liecināja arī sestdien sasauktā, bet nenotikusī partijas biedru kopsapulce. Iespaidu uz nepietiekamo kvorumu, kā dēļ kongresu nācās pārcelt uz divām nedēļām, visticamāk, atstāja arī biedru daļas neapmierinātība ar iesaistīšanos Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) valdībā un izmaiņām partijas tēlā. Tajā vairs nav vietas tik atraktīvām izpausmēm, ar kādām jaunpienācēji politikā pieteica sevi pirms vēlēšanām.
Plāno attīrīt partijas rindas
Iekšējā cīņa starp A. Kaimiņu un nu jau bijušo partijas biedru Aldi Gobzemu, kuru no “KPV LV” izslēdza par tās tēla graušanu, uzvarēja A. Kaimiņš. Viņa pusē frakcijā palika desmit valdības atbalstītāji. Savukārt bez Gobzema pret iekļaušanos tajā bija vēl četri deputāti, kuri turpina darboties “KPV LV” frakcijā. Linda Liepiņa sestdien apmeklēja arī kopsapulci. Taču nesen viņa atteicās no partijas līdzpriekšsēdētājas amata. Tagad “KPV LV” vada divi līdzpriekšsēdētāji – Kaimiņš un frakcijas priekšsēdis Atis Zakatistovs. Viņi joprojām tur vadību savās rokās, bet jūtams, ka ietekmi partijā cenšas palielināt arī jauni līderi, par kādiem var uzskatīt brāļus Ģirģenus – Saeimas deputātu Kasparu Ģirģenu un iekšlietu ministru Sandi Ģirģenu –, kā arī ekonomikas ministru Ralfu Nemiro.
Ar partijas pārvērtībām neapmierināto klātbūtni varēja just arī kvorumu nesavākušajā sapulcē, kurā tika izplatīta anonīma vēstule, kas bija vērsta pret A. Kaimiņu un viņa domubiedriem.
Vēstules autori secina, ka viņiem Kaimiņš esot “kļuvis svešs un nepazīstams”. Uz to “KPV LV” līderis reaģēja, atgādinot, ka pret partiju vērsta nomelnošanas kampaņa, jo esot spēki, kuri gribot gāzt šo valdību. Iespējams, viens no iemesliem sapulces pārcelšanai saistīts tieši arī ar nevēlēšanos dot iespēju šiem nelabvēļiem izvērsties partijas pasākumā. Atsevišķiem delegātiem bija vēlme uzdot jautājumus, bet to viņiem neļāva, jo kongress neesot lemttiesīgs. Kaimiņš atzina, ka ir plāns attīrīt partijas rindas no biedriem, kas pret “KPV LV” izturas nievājoši. Ir iecerēts paplašināt arī Ētikas komisiju.
Līdz sestdienai no partijas bija izstājušies 19 biedri.
Atsaucoties uz Biedrību un nodibinājumu likumu, A. Kaimiņš norādīja, ka no 666 partijas biedriem tikai 220 ir atbraukuši uz kongresu vai ir pilnvarojuši kādu citu savā vietā piedalīties lēmumu pieņemšanā. Kvoruma nodrošināšanai būtu nepieciešama 334 biedru dalība sapulcē. Tajā bija iecerēts izveidot arī partijas domi, kurā būtu Saeimas deputāti, ministri, vietējie deputāti, Eiropas Parlamenta (EP) deputāti, kā arī reģionālo nodaļu vadītāji.
Pēc divām nedēļām sapulcē partija plāno iepazīstināt arī ar saviem kandidātiem EP vēlēšanās.
Taču galvenais jautājums tajā būs par “KPV LV” turpmāko attīstību. Atkārtoti pulcējoties, kvorums vairs nav nepieciešams un lēmumus varēs pieņemt klātesošo delegātu vairākums. Līdzīgi 2011. gada vasarā kvoruma trūkuma dēļ biedru kopsapulci nācās pārcelt “Pilsoniskajai savienībai”.
“”KPV LV” opozicionāru laiks ir pagājis,” piebilda Kaimiņš.
“Spējam ne tikai runāt, bet arī darīt”
Delegātus uzrunāja arī ministri – iekšlietu ministrs Ģirģens, ekonomikas ministrs Nemiro un labklājības ministre Ramona Petraviča. Ģirģens sacīja, ka partijai ir bijušas divas izvēles – strādāt vai teikt, ka viss ir slikti, un palikt opozīcijā. Nekas neesot liecinājis, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis plānotu rosināt Saeimas atlaišanu, lai būtu jaunas vēlēšanas.
“Opozīcijā mēs nevarētu izpildīt neko no tā, ko ierakstījām savā programmā,” teica Ģirģens.
Viņš arī atklāja dažas savas ieceres, piemēram, sākt cīņu pret iekšējo korupciju iekšlietu sistēmā, kura tikšot attīrīta. “Mana vīzija – parādīt, ka mēs spējam ne tikai runāt, bet arī darīt,” sacīja ministrs. Vienlaikus viņš brīdināja – ja partneri “KPV LV” nerespektēšot, tad “mēs izstāsimies no valdības”.
Labklājības ministre Petraviča gan cer, ka partija valdībā nostrādās četrus gadus. Viņa joprojām savieno ministres amatu ar darbu Saeimā un šā iemesla dēļ jau tika atsaukta no Mandātu un ētikas komisijas, jo nebija apmeklējusi trīs tās sēdes.
Ekonomikas ministrs Nemiro apstiprināja, ka kopš iepriekšējā kongresa daudz kas ir mainījies, ieskaitot partijai piešķirto valsts finansējumu. Viņš ir apņēmies izpildīt solījumu par elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes likvidēšanu.
