II cēliens: Visi skatās uz līderi 54
Partijas programmā atrodamā retorika īpaši neatšķīrās no tā, kas jau iepriekš manīta neskaitāmos “glābējpartiju” piedāvājumos – valsts ir izzagta; sabiedrība ir piesmieta; vainīgie netiek sodīti; laidiet mūs pie varas, mēs varēsim labāk…
Valdes vēlēšanas nemanot pārauga kandidātu publiskā pazemošanā. Vairākumā partiju mūsdienās amatpersonas ievēl aizklāti ar vēlēšanu zīmēm, bet “KPV” izvēlējās savdabīgu atklātību. Vispirms kongresa dalībniekiem priekšā uz skatuves tika nostādīti aptuveni 20 potenciālie valdes kandidāti, no kuriem jāizvēlas deviņi. Tad katram bija jāpanāk solis uz priekšu un partijas biedri, paceļot mandātus, uzreiz atklāti nobalsoja, vai šis kandidāts būs cienīgs strādāt valdē. “Es balsošu tikai par deviņiem,” pirms pirmā balsojuma paziņoja Kaimiņš, bet partijnieki šo mājienu sākumā īsti nesaprata un turpināja tikpat dedzīgi celt mandātus par katru kandidātu. Tādēļ brīdī, kad bija jābalso par kādu kandidātu, kurš, iepazīstinot ar savu kandidatūru, bija lasījis dzeju, Kaimiņš zālē sēdošajiem “uzrēja” jau niknāk: “Domājiet taču! Mums, protams, ir demokrātisks process, bet ir ļoti svarīgi, lai valde varētu sastrādāties. Man ko, ar dzejnieku būs kopā jāstrādā?” Pēc tam pat neattapīgākajiem bija skaidra balsošanas taktika – nenolaist acis no līdera. Ja viņš paceļ savu mandātu, tad zālē visi droši seko piemēram. Ja Kaimiņš sēž ar sakrustotām rokām un akmens seju, tad balsotāju vairākums zālē nodurtām acīm kņubina starp ceļiem iespiesto mandātu. Pirmā mācībstunda politikā apgūta!
Partijas valdē tika ievēlēts pats A. Kaimiņš, IT speciālists Ilmārs Poikāns (hakeris Neo), juriste Liene Eglāja, uzņēmējs Uldis Neilands, uzņēmējs konsultants Matīss Kaļāns, mūziķis Armands Kincs, juriste Marita Eisaka, uzņēmuma vadītājs no Anglijas Miks Vizbulis un filosofs Atis Zakatistovs.
