“Tu guli vēl?” Ko atklāj izmeklēšanā ierakstītās telefonsarunas un, kāpēc izgāzās “Trukšņa dzīvokļa lieta”? 6
Lai gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) bija savācis pierādījumus tam, ka uzņēmēja Jūlija Krūmiņa celtajos apartamentos Jūrmalā viens dzīvoklis īpaši tika iekārots domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim (ZZS), nogādājot tajā arī mēra mantas, ar to esot bijis par maz, lai pierādītu prettiesisku vienošanos par dzīvokļa nodošanu Truksnim bezatlīdzības lietošanā. Tādēļ ar prokuratūras atbalstu šī korupcijas lieta izbeigta, šovakar vēsta LTV raidījums “de facto”.
Truksni un Krūmiņu KNAB aizturēja 2016.gadā. Viens no izmeklēšanas virzieniem bija saistīts ar mēra uzturēšanos Krūmiņa celtajā apartamentu kompleksā Turaidas ielā.
Pēc atbrīvošanas no apcietinājuma aizturētie klāstīja, ka lielākajā no dzīvokļiem Truksnis apmeties uz laiku, kamēr remontē viņa īrēto dzīvokli Bulduros.
Taču gan Truksnis, gan Krūmiņš noklusēja, ka politiķis par dzīvokli un tā iekārtojumu interesējās jau pusotru gadu pirms aizturēšanas un veda uz to mēbeles, pat ja tiešām pats tur tobrīd nedzīvoja. Tas izriet no KNAB dokumenta, ar kuru lieta izbeigta, neceļot nevienam apsūdzības.
Kvartāls vēl nebija pabeigts, kad Krūmiņš uzaicināja Truksni apskatīt kādu dzīvokli. Tas fiksēts 2015.gada 18.marta telefonsarunas ierakstā:
Truksnis: Es braucu. Nu, es braucu. Jā, es braucu nu, nu, nu, es pagriežos pie svetofora. Un?
Krūmiņš: Nu apstājies tur, tur, tur, Un tad ieiesi, es parādīšu tev to dzīvokli…
Truksnis: Labi, tad es būšu pēc minūtēm, nu piecpadsmit būšu tur. Davai.
Ap to laiku projekta oficiālā īpašniece – Krūmiņa meita Maija Krieviņa (tolaik – Čerņavska) – centās kompleksu nodot ekspluatācijā, bet ceļā stāvēja negatīvs Veselības inspekcijas atzinums.
Krūmiņš liecībās KNAB neslēpa, ka mēģināja runāt ar Truksni, lai viņš ietekmē sev padotos domes darbiniekus.
Jūrmalas būvvaldes vadītāja Vita Zvejniece KNAB liecinājusi, ka neesot piekritusi pieņemšanai ekspluatācijā bez inspekcijas atzinuma, bet pēc Trukšņa spiediena bijusi spiesta pieņemšanu steidzināt. Zvejniece arī KNAB minējusi, ka spiediens no Trukšņa saistībā ar šo objektu bija sistemātisks.
“de facto” sazvanīta, Zvejniece tagad mēra interesi raksturoja kā normālu. “Es tiešām negrasos neko noliegt, bet tajā pašā laikā izraut no konteksta, ka šis nu ir vienīgais objekts, ko priekšsēdētājs ir kontrolējis, tas ir pilnīgi nepamatoti. Par visiem lielajiem objektiem ir tikai normāli, ka pilsētas vadītājs zina, kādi ir lieli objekti pilsētā,” pauž Zvejniece.
No izmeklēšanā ierakstītajām telefonsarunām izriet, ka par vēl neuzceltajiem Turaidas ielas apartamentiem Truksnis tiešām bija labi informēts, un viņa ģimene arī:
Truksnis: Tu guli vēl? Nē, taču.
Krūmiņš: Nu, es jau drusciņ te staipos, jā.
(..)
Truksnis: Es, es gribēju. Es domāju, tev tur objektā kāds. Un es gribēju ar sievu, bērniem aizbraukt bišķiņ un parādīt kaut ko tur, kā tur izskatās.
Krūmiņš: Nu, davai, davai. Es pats aiziešu, nu.
Krūmiņš un viņa meita jau 2015.gada aprīlī – pusotru gadu pirms Trukšņa un Krūmiņa aizturēšanas – savā starpā runāja, ka objektā dzīvos Truksnis. Krūmiņa meita, piemēram, īsziņā prasīja, vai Trukšņa virtuvē liks tādas pašas flīzes kā pie Krūmiņa. Abi arī sazvanījās, piemēram, 2015.gada 26.aprīlī. Sarunas atšifrējumā KNAB lēmumā Truksnis apzīmētā kā “/pers.G/”.
Krieviņa: Papu, paklausies. Tas, ā, pie. Trīsdesmit astotajā numurā, tur vajag ielikt stiklu. Tas vienkārši kā variants, vajag ar /pers.G/ saskaņot.
Krūmiņš: Kādu stiklu? Priekš kā stiklu?
Krieviņa: /pers.G/ tiek atdalīta virtuve no viesistabas. Viņam iet stikls. Nu, kā , kā durvis, kā pie tevis.
Krūmiņš: Nu, nevajag tur, man liekas, vispār stiklu likt.
(..)
Krieviņa: Tad tu ar viņu parunā, lūdzu. Tad tu viņam pasaki, ka nevajag.
Krūmiņa meita neilgi pēc objekta nodošanas ekspluatācijā atdevusi Truksnim atslēgas, par ko īsziņā informēja tēvu.
Uz dzīvokli 2015.gadā sāka piegādāt Trukšņa pirktas mantas – vairākus dīvānus, galdu, bufeti – gandrīz 6000 eiro vērtībā. Tāpat izmeklēšanā noskaidrots, ka 2016.gada pavasarī Truksnis iegādājies paklāju 20 000 eiro vērtībā, kurš ticis piegādāts 38.dzīvoklī Turaidas ielā. Paklāja piegādātājus pazemes stāvvietā sagaidījis Truksnis pats.
2015.gada 27.oktobrī – tātad gadu pirms Truksnis oficiāli bija dzīvoklī apmeties – uzņēmēja Krūmiņa dēls Mārtiņš Krūmiņš atveda Truksnim zolītes galdu:
M.Krūmiņš: (..) Es /pers.G/ galdu atvedu.
J.Krūmiņš: Jā.
M.Krūmiņš: Ja? Bet viņš ir izjauktā, nu, nu, izjauktā, nu, veidā. Un viņš, vajag salikt vai nē?
J.Krūmiņš: Vajag salikt, salikt vajag. Vajag salikt.
M.Krūmiņš: Jā? Uz balkona, ja, … pareizi?
J.Krūmiņš: Nu, es nezinu, kur viņš, uz balkona vai istabā. Bet kur? Istabā? Nu, es rīt spēlēšu, es viņam pajautāšu, ceturtdien saliksi.
KNAB lēmumā, ar kuru lieta izbeigta, lasāms, ka, neraugoties uz visām šīm norādēm, biroja ieskatā pierādījumi nav pietiekami, lai apgalvotu, ka jau sākotnēji dzīvoklis nodots Truksnim bezatlīdzības lietošanā uz prettiesiskas vienošanās pamata
KNAB lēmumu nekomentē, bet uzraugošais prokurors šādam iznākumam piekritis.
“Šeit vairāk vilkt garumā, manā skatījumā, nebija nozīmes. Mēs varam, protams, vēl pratināt vienu, otru, trešo, ceturto, piekto, sesto personu cerībā, ka kaut ko atradīs, bet izredzes uz to…” nogroza galvu virsprokurors Māris Leja.
Prokurors min, ka, pirmkārt, jau sākotnēji netika precīzi noskaidrots, ar ko tad Truksnis par dzīvokļa izmantošanu vienojies – ar Krūmiņu, ar viņa meitu vai ar abiem diviem. Proti, kuru saukt pie atbildības?
“Šis jau ir pamatu pamats, kas radīja būtiskus robus, lai varētu lemt jautājumu par lietas nosūtīšanu prokuratūrai. Diemžēl, kas attiecas uz šo jautājumu, operatīvajā ceļā [iegūtas] nekādas informācijas nav bijis. Līdz ar to atlika izmeklētājam strādāt ar viņam pieejamajām metodēm, kas ir ierobežotākas,” skaidro Leja.
Otrkārt, uzraugošais prokurors atzīmē, ka nebija skaidrs, vai Truksnis dzīvoklī dzīvojis no 2015.gada vai tikai interesējies par dzīvošanu.
Viena no bijušajām domes darbiniecēm atcerējās, ka jau 2015.gada nogalē Truksnis darbā minējis, ka plāno risināt jautājumu par dzīvokļa īri vai iegādi Turaidas ielas kvartālā. Pilsētas būvvaldes vadītāja savukārt liecināja, ka Truksnis 2016.gada sākumā atklājis, ka viņam jau ir īres līgums.
Taču prokurors norāda, ka komunālie maksājumi neliecināja, ka dzīvoklī kāds būtu regulāri uzturējies līdz 2016.gada rudenim, kad Truksni aizturēja un viņš par īri par dažām nedēļām nekavējoties arī samaksāja prasītos 1714,52 eiro.
“Iespējams, tagad raugoties, KNAB varbūt nebija jāpasteidzas tik ātri. Ja būtu nogaidīts pēc tam, kad bija uzsākta faktiskā dzīvošana, ja ļautu vēl padzīvot pāris mēnešus un skatītos, vai tie maksājumi tika maksāti vai nē, varbūt aina būtu citādāka,” saka Leja un atzīmē, ka šī nebūt nav vienīgā lieta, kurā, viņaprāt, ne līdz galam noskaidroti apstākļi operatīvās lietas ietvaros rada problēmas aizpildīt robus vēlāk lietu izmeklējot.
Pēc izmeklēšanas rezultāta raidījums secina, ka valsts amatpersona var vairāk kā gadu iekārot sev dzīvokli, par to nemaksājot īri – vismaz nav ziņu par jebkādiem maksājumiem līdz 2016.gada oktobrim -, bet amatpersonu sodīt nevar, kamēr tā tur patiešām nedzīvo.
Truksnis intervijai “de facto” nepiekrita, tās vietā atsūtot lakonisku komentāru: “Jau daudzkārt esmu teicis, ka neviena no man izvirzītajām apsūdzībām nav bijusi pamatota. Precizējošus jautājumus par izbeigto kriminālprocesu jautājiet iestādēm, kuras procesu uzsāka un izbeidza.”
Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis un domes opozīcijas deputāts Uldis Kronblūms (“Tev, Jūrmalai”) atceras, ka jau 2015.gadā bija saņēmis signālus, ka Truksnim Turaidas ielas apartamentos ir rezervēts dzīvoklis.
Kronblūms atgādina, ka tieši Trukšņa laikā dome pieņēma kvartāla īpašniekam izdevīgus lēmumus:
“2016.gadā tika pieņemti grozījumi, kas ļāva šo tikko uzcelto viesnīcu pretēji jebkurai loģikai pārveidot par daudzīvokļu namu. Nebija solīto darba vietu un nodokļi bija 40 tūkstoši eiro mīnusā,” saka Kronblūms
Trukšņa darbībās KNAB saskatījis iespējamas interešu konflikta pazīmes, taču arī administratīvi Truksni sodīt nevar, jo izmeklējot krimināllietu, administratīvā pārkāpuma procesā iestājies noilgums.
Par “Turaidas kvartālu” samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies
Latvijas televīzijas raidījumā “De Facto” izskanējušais apgalvojums, ka SIA “MC Turaida Property”, kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
20. septembrī LTV1 raidījumā “De Facto” politiķis, Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms apgalvoja: “2016. gadā tika pieņemti grozījumi, kas ļāva šo tikko uzcelto viesnīcu pretēji jebkurai loģikai pārveidot par daudzdzīvokļu namu. Nebija solīto darba vietu, un nodokļi bija 40 tūkstoši eiro mīnusā.”
Šādi apgalvojumi sniedz sabiedrībai nepatiesu informāciju. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas detālplānojumam uzbūvētais “Turaidas kvartāls”, kur nolaistā un nesakārtotā teritorijā tika investēti 20 miljoni eiro, tika klasificēts kā viesu izmitināšanas komplekss.
Diemžēl šāds īpašuma statuss nedeva iespēju apartamentu īpašniekiem un īrniekiem šeit, Jūrmalā, deklarēt savu pastāvīgo dzīvesvietu. Taču dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, kas tur pastāvīgi dzīvoja, vēlējās, lai viņu deklarētā dzīvesvieta atbilstu faktiskajai. Tāpēc, lai situāciju atrisinātu, būvniecības ierosinātājs iesniedza domē lūgumu par detālplānojuma maiņu.
Pēc funkcijas maiņas samaksātā NĪN apmērs nevis samazinājās, kā raidījumā apgalvo U.Kronblūms, bet, gluži pretēji, pieauga, jo vairs nepastāvēja iespēja saņemt NĪN atlaidi līdz 70% zemei un līdz 25% nekustamajam īpašumam.
Ja 2016. gadā uzņēmums samaksāja 79 800 EUR, tad 2017. gadā – 95 070 EUR, 2018. gadā – 91 072 EUR, bet 2019. gadā 84 854 EUR. Te jāpiebilst, ka katru gadu daļa dzīvokļu tiek pārdota un NĪN maksā to īpašnieki.
Īpašuma statusa maiņa neietekmēja arī izveidoto darbavietu skaitu, bet par to, ka darbavietas Jūrmalā ir radītas, liecina strādājošo samaksātie nodokļi.
Trijos gados (2017.-2019.) ir samaksāti 315 tūkstoši EUR valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, bet Jūrmalas budžetā – 173 tūkstoši EUR iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
“MC Turaida Property” nav zināmi motīvi, kas liek politiķim U.Kronblūmam izplatīt nepatiesus apgalvojumus. Tomēr mēs vēlamies paust cerību, ka turpmāk arī tik nopietns raidījums kā “De Facto” akli neuzticēsies šādiem it kā ekspertiem un pārbaudīs viņu teikto, savukārt citi mediji atradīs iespēju publicēt patiesībai atbilstošu informāciju.
Par “Turaidas kvartālu” samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies
Latvijas televīzijas raidījumā “De Facto” izskanējušais apgalvojums, ka SIA”MC Turaida Property”, kam pieder Turaidas kvartāls Jūrmalā, pēc īpašuma statusa maiņas par 40 000 EUR ir samazināts nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN), neatbilst patiesībai.
20. septembrī LTV1 raidījumā “De Facto” politiķis, Jūrmalas domes deputāts Uldis Kronblūms apgalvoja:“2016. gadā tika pieņemti grozījumi, kas ļāva šo tikko uzcelto viesnīcu pretēji jebkurai loģikai pārveidot par daudzdzīvokļu namu. Nebija solīto darba vietu, un nodokļi bija 40 tūkstoši eiro mīnusā.”
Šādi apgalvojumi sniedz sabiedrībai nepatiesu informāciju. Atbilstoši Jūrmalas pilsētas detālplānojumam uzbūvētais “Turaidas kvartāls”, kur nolaistā un nesakārtotā teritorijā tika investēti 20 miljoni eiro,tika klasificēts kā viesu izmitināšanas komplekss.
Diemžēl šāds īpašuma statuss nedeva iespēju apartamentu īpašniekiem un īrniekiem šeit, Jūrmalā, deklarētsavu pastāvīgo dzīvesvietu. Taču dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, kas tur pastāvīgi dzīvoja, vēlējās, lai viņu deklarētā dzīvesvieta atbilstu faktiskajai. Tāpēc, lai situāciju atrisinātu, būvniecības ierosinātājs iesniedza domē lūgumu par detālplānojuma maiņu.
Pēc funkcijas maiņas samaksātā NĪN apmērs nevis samazinājās, kā raidījumā apgalvo U.Kronblūms, bet, gluži pretēji,pieauga, jo vairs nepastāvēja iespēja saņemt NĪN atlaidi līdz 70% zemei un līdz 25% nekustamajam īpašumam.
Ja 2016. gadā uzņēmums samaksāja 79800 EUR, tad 2017. gadā –95 070 EUR, 2018. gadā -91 072 EUR, bet 2019. gadā 84 854 EUR. Te jāpiebilst, ka katru gadu daļa dzīvokļu tiek pārdotaun NĪN maksā to īpašnieki.
Īpašuma statusa maiņa neietekmēja arī izveidoto darbavietu skaitu, bet par to, ka darbavietas Jūrmalā ir radītas, liecina strādājošo samaksātie nodokļi. Trijos gados (2017.-2019.) ir samaksāti 315 tūkstoši EUR valsts sociālās apdrošināšanas iemaksās, bet Jūrmalas budžetā – 173 tūkstoši EUR iedzīvotāju ienākuma nodokļa.
“MC Turaida Property” nav zināmi motīvi, kas liek politiķim U.Kronblūmam izplatīt nepatiesus apgalvojumus. Tomēr mēs vēlamies paust cerību, ka turpmāk arī tik nopietns raidījums kā “De Facto” akli neuzticēsies šādiem it kā ekspertiem un pārbaudīs viņu teikto, savukārt citi mediji atradīs iespēju publicēt patiesībai atbilstošu informāciju.
