Ko tagad dara Arnis Cimdars? Kā viņš vērtē notikušās Rīgas domes vēlēšanas. Atklāta saruna 0
Egils Līcītis, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kāpēc Rīgas domes vēlēšanās trijos iecirkņos pieļāva nopietnus pārkāpumus un tikai tiesa panāca risinājumu, liekot pieskaitīt balsis, kuras iepriekš atzina par “nederīgām”? Saruna ar Vēlēšanu ekspertu biedrības prezidentu, bijušo ilggadējo (1997–2019) Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju Arni Cimdaru.
Kā jūs komentētu vēlētāju zemo līdzdalību, tikai 40% elektorāta ierašanos pie urnām Rīgas vēlēšanās?
A. Cimdars: Papildus parastajiem aktivitāti mazinošajiem faktoriem – spīdēja saule, lija lietus – bija vēl citi apsvērumi, piemēram, Covid-19 bieds, jo tradicionāli atzītākais cienījama vecuma vēlētājs atrodas riska grupā.
Otrs – subjektīvi man liekas, ka daļa no vēlētājiem bija apvainojušies. Kuri – uz “Saskaņu” par ne pārāk labo sniegumu, vadot pilsētu, kuri – ka nerespektēja viņu vēlmi, lai dome šādā sastāvā nostrādā visu pilnvaru termiņu.
661 balss gandrīz gāja zudībā neapzīmogoto aplokšņu dēļ, un vēlēšanu organizatori taisnojas, ka tas ir “nebūtisks pārkāpums”. Cik zaudētu balsu ir būtisks pārkāpums, kad vienmēr tiek sacīts – katra balss ir svarīga, katra var izrādīties izšķirošā?
Katra balss vēlēšanās tiešām ir ļoti svarīga. Diemžēl vēlēšanās, tāpat kā dzīvē, ne vienmēr viss norit gludi un atbilstīgi likuma paragrāfam.
Šādos gadījumos ir principiāli svarīgi saprast, vai novirze no likuma ir apzināta ļaunprātība vai kļūda darbā. Un, ja tā ir kļūda darbā, tad svarīgi ir saprast, vai sekas ir neatgriezeniskas (jārīko atkārtota balsošana), vai kļūda ir novēršama.
Kā saprotu, tika noskaidrots, ka novirze no likuma nav apzināta ļaunprātība, bet tiešām ir kļūda darbā. Iecirkņu komisijas balsu saskaitīšanas naktī rīkojās atbilstīgi, iesaiņojot šīs “bezzīmogu aploksnes” atsevišķi, tā atstājot CVK lemšanai aplokšņu likteni. Neatgriezeniskas sekas neradās, un konstatējot, ka tas ir “nebūtisks pārkāpums”, CVK varēja lemt par šo balsojumu līdzskaitīšanu.
Esot bijis stress ārkārtas apstākļu dēļ – jāstrādā sejas maskās, lietojot dezinfekcijas līdzekļus. Bijis nogurums…
Stress no Covid-19 riska, pagarinātas darba stundas un pēdējā brīža jaunumi procedūrās. Piemēram, papildu zīmogs uz aploksnēm iepriekšējās balsošanas dienās, manuprāt, bija lieks un radīja tikai papildu darbu. Teorētiski nevar izslēgt, ka arī šie apstākļi zināmā mērā nospēlēja savu lomu.
Manuprāt, tas, ka kļūdas bija tikai pāris iecirkņos, norāda uz cilvēcisko faktoru. Ja būtu pusē no iecirkņiem, trešdaļā vai piektdaļā – tad būtu jāmeklē sistēmiskuma cēlonis, iespējams, kaut kas jāmaina procedūrā. Bet, kamēr tie ir atsevišķi gadījumi, kārtību nevajadzētu mainīt.
Kāpēc jūsu vadības laikā negadījās līdzīgas nelaimes? Padotie bija disciplinētāki?
Nezinu. Varu vien minēt, ka šajā reizē bija arī mazāk laika, lai sagatavotos. Bija saīsināti termiņi gan sarakstu iesniegšanai, gan iecirkņu komisiju veidošanai.
Bet domāju, ka, gatavojot Rīgas domes ārkārtas vēlēšanas, CVK izdarīja visu, ko tā spēja.
Tagad tiesa ir labojusi situāciju, liekot balsis pārskaitīt.
Jā, kā jau teicu, pēc tam, kad tika konstatēts, ka nav noticis ļaunprātīgs mēģinājums grozīt rezultātu, varēja lemt par šo aplokšņu līdzskaitīšanu – atvēršanu un pieskaitīšanu rezultātam. Centrālā vēlēšanu komisija šo iespēju neizmantoja, nu to lēmusi tiesa.
Jūs bijāt Rīgas vēlēšanu komisijas padomnieks epidemioloģiskās drošības jautājumos?
Jūlija vidū bijām situācijā, kad ir īpaši likumi un Covid-19 ierobežojoši Ministru kabineta noteikumi, kuros runā par uzvedību sportojot, apmeklējot restorānus un dzimšanas dienas svinības, bet ne vārda – par vēlēšanām.
Un ir vēlēšanu likumi un CVK instrukcijas, kurās viss ir par vēlēšanām un nekas par Covid-19. Bet vēlēšanas ir svarīgs, specifisks valsts pakalpojums pilsoņiem. CVK bija sagatavotas vadlīnijas, diezgan daudz ko atstājot Rīgas vēlēšanu komisijas izlemšanā. Rīgas komisija pieaicināja mani palīdzēt iecirkņiem sagatavoties vēlēšanām Covid-19 apdraudējuma apstākļos. Tas bija līgumdarbs uz pusotru mēnesi.
Vai, būdams CVK vadītājs, toreiz zinājāt, ka Rīgas vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Juris Kokins piepelna maizīti “Rīgas satiksmes” konsultanta darbā? Vai tas nav nopirkts balsu skaitītājs? Turklāt Kokins ir “Gods kalpot Rīgai” biedrs!
Centrālajai vēlēšanu komisijai ir jāraugās, lai vēlēšanu likumi tiktu piemēroti vienveidīgi un pareizi. Savukārt tas, kur vēl pašvaldību vēlēšanu komisiju locekļi strādā, ir ārpus CVK kompetences. Mana atbilde ir – “nē”, CVK nepārrauga pašvaldību vēlēšanu komisijas ārpus vēlēšanām. Savukārt pret vēlēšanu un referendumu organizēšanu Rīgā šo desmit gadu laikā pretenziju nevienam nav bijis.
Kad nāca gaismā fakti par Kokina algošanu, tagad Bērziņas vadītā Centrālā vēlēšanu komisija lēma par viņa atbilstību amatam, bet nekādi jautājumi neraisījās.
Būtiski ir panākt, ka vēlēšanu sistēma spētu kontrolēt rezultāta godīgumu arī situācijā, ja ir domājams, ka kāds no komisijas locekļiem ir ieinteresēts viena vai otra politiskā spēka uzvarā.
Patiesībā mēs katrs esam “ieinteresēts” kāda politiska spēka uzvarā. Un, ja būtu jāpanāk, ka komisijās strādā tikai “neieinteresētie”, mums komisijas būtu stipri tukšas.
Tādēļ godīgus rezultātus panākam, nevis pieprasot neieinteresētību, bet gan strādājot pie sistēmisku risinājumu ieviešanas. Tādēļ ir princips, sastādot komisiju, iekļaut tajā pārstāvjus no vairāku konkurējošo partiju pārstāvjiem. Tādēļ iecirkņu komisijas pirms vēlēšanām veido pēc tam, kad ir pieteikti saraksti. Un galvenais – kas ir ieinteresētākie godīgā vēlēšanu iznākumā?
Tie esam mēs, sabiedrība! Neviens cits mūsu vietā nepārbaudīs vēlēšanu norisi, novērotāji ir sabiedrības acis un ausis! Nav nekāda pamata apšaubīt Kokina godprātību rezultātu apkopošanā. Katra Rīgas iecirkņa rezultāts gan par partijām, gan par kandidātiem ir pieejams internetā un salīdzināms ar novērotāju fiksēto. Ja kāds mēģinātu izgrozīt rezultātu, ātri vien tiktu pieķerts.
Tomēr – vai šādi fakti vēl vairāk nedzēš vēlētāju aktivitāti? Tas, ka vēlēšanu procesu nevada neitrāla persona, tas, ka notikuši pārkāpumi – nākamreiz aizies balsot 30 procenti balsstiesīgo.
Lai vēlēšanas būtu godīgas un cilvēki ierastos uz balsošanu, ir svarīgi, lai vēlēšanu komisijas baudītu uzticību. Bet tas nav vienīgais aspekts. Otrs un, manuprāt, noteicošais ir – kāds ir politiskais piedāvājums?
Kādi politiskie lēmumi tiek pieņemti pēc vēlēšanām, ar kādiem kandidātiem vēlētāji saista savas cerības? Ja cilvēkam nav pieņemams ievēlēto politiķu veikums, viņš ar laiku sāk no politikas distancēties, nevēlas asociēties ar to, kas notiek politikā, izvairās no dalības vēlēšanās. Tāpēc lauvas tiesa atbildības par zemo klātbūtni vēlēšanās jāuzņemas politisko lēmumu pieņēmējiem.
Kas tie bija par paziņojumiem, kas skanēja īsu brīdi pirms vēlēšanām, ka tajās startēšot arī Arnis Cimdars?
Tā nebija mana iniciatīva, kaut sarunas ar atsevišķu partiju pārstāvjiem par manu iespējamu līdzdalību ārkārtas vēlēšanās bija. Tomēr nolēmu nekandidēt.
Jautājums pieredzējušam vēlēšanu novērotājam – vai Baltkrievijā balsis prezidenta vēlēšanās saskaitītas pareizi?
Savā laikā piedaloties kā novērotājiem Baltkrievijā notiekošās vēlēšanās, kopā ar citu Baltijas valstu kolēģiem norādījām, ka nav pārskatāmības, apkopojot rezultātus. Nav redzams, kā atsevišķo iecirkņu rezultāti veido kopīgo rezultātu. Baltkrievijā pieņemtā kārtība tajā laikā bija īpatnēja. Iecirkņu rezultātus redzēja tikai vietējās komisijas.
Tās apkopoja savu iecirkņu rezultātus un nākamā līmeņa pašvaldība nodeva tikai apkopotos datus, nevis par katru iecirkni. Tādējādi iecirkņu rezultāti publiski pieejami nebija, kontrole un pārskatāmība ļoti ierobežota. Tas dod augsni šaubām. Arī ar matemātiku iecirknī ir bijuši “brīnumi”, kad nobalsojušo skaits vēlēšanu urnā un vēlētāju sarakstos atšķiras.
Tāpēc, ja man jautā, vai balsojumā par Lukašenko ir patiesi skaitļi, es teiktu – diemžēl ir diezgan liela varbūtība, ka tā tas varētu arī nebūt.
Esat bijis starptautisku novērotāju vidū daudzu valstu vēlēšanās. Jums ir zināšanas un augsta līmeņa sagatavotība šauri specifiskā vēlēšanu jomā – vai neesat apvainojies uz “Attīstībai/Par” un JKP entuziastiem, kas teica – vecos prom! Cimdars nevar palikt amatā!
Nē. Viss dzīvē notiek, kā tam jānotiek. Paļaujos uz to, ka mana nomaiņa nav bijis pašmērķis, tai ir kāds man pagaidām nezināms, svarīgs mērķis. Runājot par sevi, ceru, ka tuvākā laikā atradīšu sev spēka pielikšanas punktu, lai turpinātu strādāt savā un sabiedrības labā.
Kā jūs uzskatāt – vai valsts amatpersonas tiešām nevajag apstiprināt uz ilgāku laiku par diviem pilnvaru termiņiem?
Nē. Manuprāt, tā ir muļķīga un nepārdomāta ideja. Nevar visus mest pār vienu kārti. Protams, ir amati, kas ir apveltīti ar tādu lēmumu pieņemšanas varu, kad ilgstoša atrašanās amatā rada zināmu bīstamību. Ja uz amatu ir pieejams liels skaits līdzvērtīgu speciālistu, tad rotācija varētu dot kādu papildu pienesumu. Bet, ja cilvēku ar šādām kvalitātēm nav daudz, vai mēs no šādas maiņas ko iegūsim? Manuprāt, šādos gadījumos noteikt ierobežojumu uz divu pilnvaru termiņu ir kaitīga norma sabiedrības interesēm.
Vai tiesa, ka jūs esot palīdzējis ar padomu Ikšķiles domei organizēt referendumu, pret kuru asi iebilda VARAM ministrs Pūce, un Satversmes tiesa nostājās ikšķilnieku pusē?
Ikšķile gribēja aptauju, kurā dabūt ticamu atbildi no ikšķilniekiem par attieksmi pret administratīvi teritoriālo reformu tādā izpratnē, kādā to tolaik prezentēja. Tā kā nav reglamenta, kā šādas aptaujas organizēt, mani uzaicināja. Palīdzēju izveidot šo kārtību, pamācīju cilvēkus.
Manas zināšanas ir specifiskas. Kad pēc tām jautā, es tās sniedzu, lieku lietā. Citās dzīves jomās šīm zināšanām grūti atrast piemērojamību.
Ar ko pašlaik nodarbojaties?
Sabiedriskā kārtā darbojos Eiropas vēlēšanu asociācijā un Latvijā Vēlēšanu ekspertu biedrībā.
Pastāvīga darba meklējumos esmu pieteicis savu kandidatūru vairākos konkursos. Diemžēl, vai nu zvaigznes stāvējušas man nelabvēlīgi, vai tās tikušas tā nostādītas, bet šobrīd esmu bez pastāvīga darba.
