Ivars Bušmanis: Tā ir līdz šim lielākā satiksmes ministra izgāšanās. Neizturēja aizvainotais pašlepnums 12
auto pirmā, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kapsētas ir zaļas. Varbūt tāpēc “kapsētas nodoklis”, ko valdībā iesniedza Satiksmes ministrija par veco automašīnu pirmreizējās reģistrācijas nodokli, tika pasniegts kā zaļš un videi draudzīgs.
Atļaujos nosaukt to šādi, jo “Rīta Panorāmā” pirms nedēļas tieši tā teica premjers Krišjānis Kariņš: nodokļa mērķis būtu pasargāt Latvijas ekonomiku un vidi no tā, ka “mēs kļūstam burtiski par Eiropas veco automašīnu izgāztuvi”. Tātad par autokapsētu.
Iedziļinoties auto statistikā, iedzīvotāju paradumos, maksātspējā un motivācijā, tapa skaidrs, ka veco auto augstais reģistrācijas nodoklis neveicinās pāreju ne uz jaunākiem auto, ne uz elektromobiļiem.
Žurnālists Atis Jansons publikācijā “Latvijas Avīzē” pirms nedēļas “Aktīvas darbības imitācija” skaidri atbildēja uz jautājumu: “Ko mums dos jaunais auto reģistrācijas nodoklis?” Vidējais vieglā pasažieru auto vecums ir 16,1 gads. Mums ir 400 auto uz katriem 1000 iedzīvotājiem, bet tikai 10 uz tūkstoš iedzīvotājiem reģistrēti, no rūpnīcas nākuši. Visvairāk pa mūsu ceļiem braukā 2007. gadā ražotie – 47 tūkstoši ar dīzeļdzinējiem, 17 tūkstoši – ar benzīna motoriem.
Nu nespēj Latvijas iedzīvotāju lielākā daļa maksāt par automobili vairāk nekā 20 000 eiro, pierāda Atis.
Kad esošā mašīna remontdarbos sāks aprīt vairāk par tās tirgus cenu, autovadītājs meklēs citu – diez vai jaunāku. Tajā gadījumā, ja nodoklis ievestajam dīzelītim būtu 1712 eiro (ar lielāku CO2 izmešu daudzumu par 350 g uz kilometru), tad droši vien pirktu kādu citu Latvijā braucošu veco par šāda nodokļa cenu… Kas nebūt nebūs videi draudzīgāk.
Kad to saprata premjers, viņš apstādināja ieceri par jaunu nodokli ievestajiem vismaz piecus gadus veciem transportlīdzekļiem. Viņš uzdeva Satiksmes ministrijai kopā ar VARAM un Finanšu ministriju meklēt jaunu risinājumu.
“Jābūt stimulējošam mehānismam ar ilgtermiņa ieguvumu videi un sabiedrībai,” pātagas vicinātājus viņš aicināja piedāvāt arī burkānu – kādu kompensācijas mehānismu videi draudzīgāku auto iegādei. Šādi viņš norāda virzienu uz atbalstu zemu izmešu automašīnām, par tām maksājot mazāku izmešu nodevu.
Bet negaidīti politiski “iekrita” satiksmes ministrs Tālis Linkaits. Tā kā “vilcienu iepirkuma naudas plūsmu bija plānots finansēt no veco mašīnu nodokļa, tad ar 95% varbūtību var teikt, ka jaunu reģionālo vilcienu nebūs vismaz līdz 2027. gadam”, tā sestdien tvītoja Linkaits.
Neizturēja aizvainotais pašlepnums – sak, nebūs manis gribētā nodokļa, nebūs jums vilcienu.
Tā ir līdz šim lielākā satiksmes ministra izgāšanās, jo, atklājot šādu vilcienu finansēšanas plānu, viņš faktiski atzinis, ka veco mašīnu nodokļu mērķis nemaz nebija izskaust smirdīgos auto, bet gan sagādāt līdzekļus vēl smirdīgākiem dīzeļvilcieniem.
Auto kapsētas nodoklis zaļajai Latvijai, izrādās, bija ieplānots pavisam nezaļš.
Naudas izpumpēšana no veco auto izmantotājiem nepārsēdinātu viņus uz vilcieniem, jo ne visā sliežu tīklā kursē vilcieni, ij tad retāk nekā autobusi. Satiksmes ministra sapnis par dzelzceļu kā mugurkaulu, kur uz stacijām pasažierus pievedīs ar autobusiem vai laucinieks piebrauks ar savu videi nedraudzīgo auto, ir izkūpējis kā dīzeļvilciena dūmi.
Satiksmes ministra birojā taisnojas, ka beidzas dīzeļvilcienu iepirkums, tam jāieplāno finanses, bet ministrijas arsenālā nav citu nodokļu pumpīšu, kā vien šis.
“Ir izsludināts iepirkums un pabeigta pirmā kārta. Faktiski mums diezgan drīz jāizlemj, vai mēs ar to virzāmies uz priekšu. Ja mēs nevirzāmies, tad Vidzemes pusē mums būs jāizskata iespējas samazināt reisu skaitu, arī Latgales virzienā vairs nebūs iespējami sakabinātie sastāvi,” ar trīsvagonu sastāviem draud ministrs.
Astoņu jaunu dīzeļvilcienu iepirkums izsludināts, lai aizstātu novecojušos “Pasažieru vilciena” dīzeļvilcienus, kam ir ASV sankciju sarakstā esošā Krievijas ražotāja “Zvezda” dzinēji.
Manuprāt, ir iespējams cits finansējums pārejai uz videi draudzīgāku transporta veidu. Pūce kā vides ministrs jau noūjinājis: “”Zaļā atveseļošanās” pēc Covid-19 var kļūt par straujākas ekonomikas izaugsmes pamatu.” Nu jā, dīzeļvilciens nav draudzīgāks par auto, tomēr zaļāks par pārvadātajiem autobraucējiem kopā – ir gan.
Pēc dzelzceļa elektrifikācijas projekta apturēšanas nekas cits neatliek kā gādāt jaunus tādus. Bet varbūt labāk meklēt ūdeņraža dzītas lokomotīves?
Eiropas ekonomikas atveseļošanās fonda līdzekļi Latvijai pieejami būs no nākamā gada 1. janvāra. No tā paša datuma, kad bija gribēts iekasēt jaunus nodokļus. Lūk, te ir īstais avots, kurā būtu jāmeklē nauda pārejai uz transportu ar mazākiem izmešiem.
