Kara dēļ pazūd investori: Baltijā vislielākā interese bijusi par Lietuvas un Igaunijas uzņēmumiem 34
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc investīcijām lieliskā 2021. gada pērn investoru interese visā Eiropā bijusi zemāka. Tas skaidrojams ar ģeopolitisku nestabilitāti un rekordaugstu inflāciju, teikts uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu konsultantu “Oaklins Baltics” jaunākajā tirgus apskatā.
Baltijas valstīs kopumā pērn notikuši 198 uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumi, kas ir mazāk nekā 224 darījumi 2021. gadā. Kopējā darījumu vērtība pērn sasniedza 2,4 miljardus eiro, kas ir mazāk nekā 2021. gadā, taču krietni vairāk nekā darījumu kopējā vērtība 2019. un 2020. gadā.
Vērtējot M&A darījumu aktivitāti katrā no Baltijas valstīm, redzams, ka vislielākā interese bijusi par Lietuvas (89 darījumi) un Igaunijas (79 darījumi) uzņēmumiem.
Latvija pēc šī rādītāja jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas pēdējā vietā (30 darījumi).
Vislielākā M&A darījumu publiskotā vērtība bijusi Igaunijā, kur jau tradicionāli dominē e-komercijas un tehnoloģiju nozaru uzņēmumi, un lielu daļu no darījumu skaita nodrošina spēcīgā jaunuzņēmumu ekosistēma. Lai arī darījumu skaits pērn ir bijis mazāks, tas aizvien būtiski pārsniedz aktivitāti iepriekšējo gadu laikā: 2018. g. – 163 darījumi, 2019. g. – 155 darījumi un 2020. g. – 150 darījumi.
Vislielāko investoru interesi rada Baltijas valstīs strādājošie programmēšanas un interneta uzņēmumi – šajā nozarē notikuši 49 darījumi.
Pēc darījumu skaita seko pakalpojumu, ražošanas un enerģētikas nozares. Enerģētikas nozare ir vienīgā, kur investoru interese ir saglabājusies nemainīga – vēsturiski darījumu skaits svārstījās ap pieciem darījumiem gadā, bet 2021. un 2022. gadā enerģētikas sektors piedzīvoja ap 15 darījumiem katrā gadā. Pārējās nozarēs darījumu skaits pērn ir samazinājies.
“Līdzīgi kā citur Eiropā, arī Baltijas valstīs interese no investoru puses pērn bija nogaidoša. Galvenie iemesli – ģeopolitiskā nestabilitāte Krievijas uzsāktā kara dēļ un nepieredzēti augstā inflācija. Lai arī darījumu skaits un apjoms bija zemāki nekā gadu iepriekš, investoriem aizvien saglabājās salīdzinoši augsta interese par Baltijas uzņēmumiem, it īpaši IT nozarē, kā arī par atjaunīgās enerģijas projektiem. Diemžēl Latvijai pagaidām nav izdevies pietuvoties saviem abiem kaimiņiem M&A darījumu aktivitātes ziņā. Lai arī mūsu valstī ir vairāki ļoti spilgti un globāli konkurētspējīgi zīmoli, Lietuvā un Igaunijā šādu uzņēmumu skaits ir lielāks. Tāpēc arī ieguldījumi pamatā nonāk kaimiņvalstu uzņēmumos,” norises tirgū raksturo “Oaklins” partnere Latvijā un “Oaklins” globālās izpildkomitejas pārstāve Valērija Lieģe.
Vērtējot 2022. gada piecus lielākos uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumus, jāizceļ divi darījumi tehnoloģiju jomā, divi enerģētikā un viens veselības aprūpes nozarē. Tehnoloģiju jomā lielākā investīcija 628 miljonu eiro apmērā pērn ieguldīta transporta pakalpojumu un piegādes uzņēmumā “Bolt” (ieguldītājs – “Sequoia Capital”); 92 miljoni eiro tika ieguldīti Lietuvas kiberdrošības uzņēmumā “Nord Security”, kas pērn kļuva par otro “vienradzi” (miljarda dolāru vērtību sasniegušu uzņēmumu) Lietuvā, galvenais investors šajā uzņēmumā bija “Novator Ventures”.
Enerģētikas sektorā starp lielākajiem darījumiem jāpiemin Lietuvas “Ignitis Group” ieguldījums 213 miljonu eiro apmērā vairākos saules enerģijas projektos Latvijā, kā arī ieguldījums 200 miljonu eiro apmērā Igaunijas atjaunīgās enerģijas ražošanas uzņēmumā “Sunly”.
Savukārt veselības aprūpes jomā jāizceļ 406 miljonus eiro lielais darījums, ar kuru Lietuvas “Euroapotheca” panāca Zviedrijas aptieku uzņēmumu “Euroapotheca Apoteksgruppen” un “Oriola Kronans Apotek” apvienošanos.
UZZIŅA
Baltijas izziņoto uzņēmumu iegādes un apvienošanās darījumu apjomu kopsavilkums pērn:
Darījumu skaits – 198
Lielākais izziņotais darījums – 628 miljoni eiro
Kopējā darījumu vērtība – 2,4 miljardi eiro
Izziņoto darījumu apjoms ar finanšu investoru dalību – 41%
