– Vai Rīga ir tā vieta, kur bijušais baņķieris Kargins var sākt jaunu dzīvi? 61
– Nē.
– Tad atklājiet nedaudz savus plānus.
– Vispirms jāteic, ka es šobrīd esmu spiests tiesāties ar valsti. Un ir skaidrs, ka ar valsti tiesāties nav viegli. Valsts pret mani ir izvirzījusi divas prasības: viena ir par 140 miljoniem eiro; otra – par 85 miljoniem eiro (ekvivalents prasībai par 60 miljoniem latu). Tātad kopumā prasības ir par 225 miljoniem eiro. Pat nerunājot par to, ka šīs prasības ir absurdas, ir pilnīgi skaidrs, ka tiesāšanās valstij nesīs tikai zaudējumus – valsts no manis neiegūs 225 miljonus, jo man nav ne tādas naudas, ne īpašumu, kas spētu nodrošināt prasījuma summu. Visa nauda, kas tika pelnīta, tika ieguldīta tajā pašā bankā.
– Ja jūs atrastos valsts vietā, jūs to nedarītu?
– Nē. Es sabiedrībai un tiesām atklātu tā laika auditoru slēdzienus, kurus valdība slēpj. Pašreizējā tiesvedība izskatās šādi: būtībā izdomājumi ir gan izvirzītās pretenzijas, gan it kā radīto zaudējumu summas – tām nav nekāda apstiprinājuma –, citādi nāksies atbildēt uz jautājumu par starpību starp valsts ieguldījumu bankā un niecīgo tās pārdošanas summu. Slēpjot šos nozīmīgos skaitļus, ir vieglāk izdarīt spiedienu uz mums – bijušajiem akcionāriem. Uz šo brīdi situācija ir šāda – viena tiesa arestējusi visus manus līdzekļus, cita lēmusi, lai es apmaksāju 2008. gada notikumu grāmatvedības ekspertīzi 600 tūkstošu eiro apmērā. Vai tas neliecina par spiedienu! Lai gan pietiktu ar to, ka atklātu to gadu datus.
