Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš.
Foto: Evija Trifanova/ LETA

Kariņš: Krīzes pārvarēšanai pieņemtie lēmumi ļaus valstij no tās iznākt “turīgākai un spējīgākai” 1

Pievieno LA.LV

Premjers Krišjānis Kariņš (JV) ir pārliecināts, ka viņa vadītā valdība sekmīgi ir nodarbojusies ar Covid-19 izplatības ierobežošanu, savukārt slimības izraisītās ekonomikas krīzes pārvarēšanai pieņemtie lēmumi ļaušot valstij no tās iznākt “turīgākai un spējīgākai”.

Kokteilis
“Kad rudens lapas kritīs…” MI Nostradams paredz Latvijai izaicinājumiem pilnu tuvāko piecgadi
“Lūdzu, piešķiriet šai pārdevējai kādu apbalvojumu!” Pircējs sajūsminās par “Rimi” darbinieci un ļoti vēlas sasniegt uzņēmuma pārstāvjus
Kokteilis
Ja esat pieredzējuši šīs 8 lietas, jūs esat priviliģētāki par vidējo cilvēku – citi par to tikai sapņo
Lasīt citas ziņas

Politiķis intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka pēc šodienas ārkārtas situācija valstī beigsies juridiski, tomēr visiem ir jāatceras, ka vīruss nav uzvarēts, jo tam nav ne zāļu, ne vakcīnas un tas joprojām plosās pasaulē.

Kariņš atkārtoti teica paldies sabiedrībai kopumā, ka Latvijā vīrusa izplatību izdevies noturēt zemā līmenī. Par nākotni Ministru prezidents esot “klusi, cerīgi optimistisks”, bet, lai šādas prognozes piepildītos, sabiedrība nedrīkstot pieļaut domu, ka viss ir pilnībā beidzies, piemēram, fiziskā distancēšanās un roku mazgāšana nedrīkst pazust.

CITI ŠOBRĪD LASA

Premjers domā, ka valsts Covid-19 ierobežošanā kopumā ir strādājusi sekmīgi, un viņam esot pat bail iedomāties, kādas sekas būtu, ja valdība nebūtu pieņēmusi dažādus ierobežojumus. Viņš ir pārliecināts, ka mirušo tad būtu bijis būtiski vairāk.

Tagad valdībai ir svarīgi panākt Latvijas ekonomikas atjaunošanos pēc krīzes laika ierobežojumiem. Nauda tiekot ieguldīta tā, lai valsts būtu turīgāka un spējīgāka, kas savukārt ļautu atdot krīzes pārvarēšanai aizņemto naudu.

Kariņš uzsvēra, ka Latvijas valsts iecerētais atbalsts krīzes pārvarēšanai ir ārkārtīgi vērienīgs, jo, piemēram, Vācijā atbalsts tiekot plānots ap 3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet Latvijā – virs 6% no IKP.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI