Kariņš: Valdības veidošanas sarunas rit ļoti labā tempā 32
Valdības veidošanas sarunas rit ļoti labā tempā, taču vēl nav panākta skaidrība par kopīgi veicamajiem darbiem, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem sacīja “Jaunās vienotības” (JV) līderis, Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.
Taujāts par to, kad būtu jānoslēdzas koalīcijas veidošanas sarunām, Kariņš norādīja, ka Valsts prezidents kopīgajā sarunā nav norādījis uz kādu termiņu. Premjers uzsvēra, ka viņa mērķis ir turpināt sarunas, cik vien raiti iespējams, lai nonāktu pie vienošanās par kopīgajiem darbiem.
Kariņš apliecināja, ka šonedēļ turpinās sarunas ar visām četrām partijām, JV runājot ar “Apvienoto sarakstu”, Nacionālo apvienību un “Progresīvajiem”.
Vaicāts par AS aicinājumu koalīcijas sarunas risināt tikai trīs partijām bez “Progresīvajiem”, kā arī tās veikt straujāk, Kariņš atbildēja, ka arī atbalsta straujākas sarunas un viņš ar tām virzās tik strauji, cik potenciālie partneri to pieļauj. Taču, ja tas uztraukums ir, ka “viens otrs vēl nezina, kuru ministra krēslu viņš ieņems”, tad šiem cilvēkiem ir jāgaida sava kārta, pauda JV politiķis.
Premjers atzīmēja, ka ministru amatu sadalījums ne tuvu nav tik svarīgs kā tas, ko valdība kopā darīs.
Kā ziņots, ir svarīgi, lai valdība nebūtu stagnējoša un lai šauras ekonomiskās intereses neieņemtu lomu politikas veidošanā, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu žurnālistiem uzsvēra Kariņš.
“Tāda ir bijusi mūsu valdības pagātne, un tāda nedrīkst būt tās nākotne,” uzsvēra Kariņš.
Ministru prezidents norādīja, ka viņš šonedēļ plāno turpināt tikšanos ar potenciālajiem koalīcijas partneriem, lai atrastu kopsaucējus un izveidotu bāzi nākamajai valdībai. Tāpat Kariņa ieskatā sarunu gaitā ir jānostiprina potenciālo partneru savstarpējā izpratne trīs, viņaprāt, galvenajās jomās, lai nākotnē nodrošinātu valsts ekonomisko izaugsmi.
Pirmā svarīgā joma, ko minēja premjers, ir izglītība un zinātne. Visām potenciālajām koalīcijas partijām ir jābūt izpratnei, ka kvalitāte šajā jomā ir izaugsmes pamats. Tāpat valstij esot jāiegulda finanses, lai veicinātu zinātnes izrāvienu.
Kā otro būtisko jomu ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā Kariņš minēja tautsaimniecības un tiesiskuma apvienojumu. Lai investētu Latvijas tautsaimniecībā, gan vietējiem, gan ārzemju investoriem ir jābūt drošiem, ka biznesa vide ir brīva no korupcijas, pauda Ministru prezidents.
Un visbeidzot, kā sacīja Kariņš, nākamajā valdībā ir jābūt pilnīgai izpratnei par nacionālo drošību – ne tikai par Valsts aizsardzības dienesta izveidošanu, bet arī veidu, kā tas tiek izveidots. Tam jānotiek saprātīgi, nevis populisma aizsegā kavējot tā izveidi, norādīja premjerministrs.
Kā ziņots, Valsts prezidents Levits pilnvarojis JV līderi Kariņu veikt konsultācijas ar pārējām partijām par iespējamas koalīcijas izveidošanu.
Pēc 14.Saeimas vēlēšanām koalīcijas veidošanas sarunās galvenais domstarpību jautājums ir par to, cik partneriem būtu jāietilpst jaunajā valdībā un koalīcijā. Sarunu vadītāja JV vēlētos, ka koalīcijā būtu četri politiskie spēki – JV, AS, NA un arī “Progresīvie”, turpretim AS un NA “Progresīvos” koalīcijā redzēt nevēlas.
JV jaunajā Saeimas sasaukumā ieguvusi 26 mandātus, AS – 15, NA – 12, bet “Progresīvie” – desmit, tātad ar “Progresīvajiem” koalīcijai parlamentā būtu 64 balsis, bet bez – 54.
