Anda Līce: “Uz mūsu šodienas īstenības fona Francis Kafka vienkārši atpūstos!” 40
Anda Līce, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Uz mūsu šodienas īstenības fona Francis Kafka vienkārši atpūstos,” par mūsdienu Krieviju saka jau divreiz indētais opozīcijas politiķis, vēsturnieks un žurnālists Vladimirs Kara-Murza jaunākais.
Ir viņam jāpiekrīt, redzot, kā 9. maijā, skanot padomju maršiem, bruņoti ar spēļu automātiem, ierindā soļo armijas formās ieģērbti un tikko runāt iemācījušies bērnudārza audzēkņi.
Vēl absurdākus šos skatus dara apkārt stāvošie, aplaudējošie vecāki – Otro pasaules karu piedzīvojušo mazbērni. Viņi karu nepazīst, jo redzējuši to vienīgi propagandas filmās.
Vai katrai paaudzei vārda tiešā nozīmē būtu jāmirkst asinīs, lai saprastu kara dabu?
Laikā, kad dažādi sabiedriskās domas pētnieki vēl tikai diskutē, vai Krievijā atdzimst totalitārisms, valstī pēdējos gados visās vecuma grupās notiek strauja apziņas militarizācija.
Pēdējos divdesmit gados par valstij naidīgiem esot atzīti un dažādos veidos represēti vismaz trīsdesmit Krievijas zinātnieki, par ārzemju aģentu atzīta arī nevalstiskā organizācija “Memoriāls”.
Patiesība par Otro pasaules karu ir dziļi norakta slēgtajos arhīvos, kas sabiedrībai pēc Padomju Savienības sabrukuma bija pieejami tikai īsu brīdi. Tad uzzinātais kļuva par pamatu izcilo vēsturnieku Marka Soloņina un Viktora Suvorova pētījumiem un grāmatām.
Kāpēc tieši viņus tik nikni šodien apkaro oficiālā propaganda un Kremli apkalpojošie vēsturnieki?
Tāpēc, ka viņi par vēsturi runā saistībā ar mūsdienu Krievijas politiku un pasaka skaidri, ka nevajag ļauties sevi iemidzināt, jo Krievijas impēriskās tieksmes nekur nav zudušas.
Vēsturnieki velk paralēles ar trīsdesmito gadu hitlerisko Vāciju un to, kādas sekas bija tam, ka Eiropa pievēra acis uz tās tīkojumiem.
Kazahu uzņēmējs Margulans Seisembajevs par uzvaras kultu saka: “Kad valstij nav nākotnes, tā, kā likums, lepojas ar savu vēsturi un saviem varoņiem.”
Viņš arī ir pārliecinājies, ka atkārtoti pieļaujot vienas un tās pašas kļūdas, nevienā jomā nevar cerēt uz citādu rezultātu.
Valsts, kura par vienu no galvenajiem saviem balstiem uzskata pareizticību, bet kur nav notikusi vēstures izvērtēšana, ko sauc arī par grēknožēlu, ir nolemta kļūdu atkārtošanai.
Pārsteidz, ka Eiropas valstu un ASV politiķi mierīgi klausās, kā Kremlis piesavinās uzvaru Otrajā pasaules karā, kaut gan tā bija iespējama, vienīgi pateicoties visu sabiedroto spēkiem.
Šie meli īstenībā ir daudzu tautu neskaitāmu upuru piemiņas zaimošana.
