Netīrās veļas sāga 0
Ar to gan viss nenorimās – vēl pirms izlase bija sanākusi uz pirmo treniņu, sākās publiska netīrās veļas mazgāšana. Vispirms Oskars Bārtulis izteicās, ka Latvijas izlasē valda bardaks, bet Kaspars Daugaviņš piebilda, ka izlase dzīvo kā bomži – ģērbtuves nekādas, pat slidu auklas esot jāiet aizņemties pie konkurentiem. Neklusēja arī Jānis Sprukts – protestējot pret organizatoriskajām problēmām un nenokārtotajām finansiālajām saistībām, viņš atteicās no spēlēšanas izlasē.
Un pāri visam Mārtiņa Cipuļa dvēseles kliedziens pēc tam, kad Beresņevs presē bija paziņojis, ka cēsnieks pats atteicies spēlēt izlasē.
– Tie ir meli, nekad dzīvē neesmu atteicies spēlēt izlasē, pēdējos 11 gadus pēc kārtas esmu izgājis visam cauri. Saprotu, ka katram spēlētājam pienāk laiks [beigt], mainās treneri un grib atjaunināt sastāvu, neredz man vietu. Nekādu problēmu, netaisos spēlēt līdz 60 gadu vecumam. Taču būtu normāli, ja pēc šiem 11 pasaules čempionātiem kāds no vadības man piezvanītu un pateiktu, nevis internetā jālasa, ka man ir mistiskas psiholoģiskas problēmas. Varbūt tam, kas to saka, pašam jāaiziet pārbaudīties. Varam aiziet kopā un redzēsim, kuram ir lielākas problēmas, – saskaities bija allaž mierīgais Cipulis.
Eļļu ugunī pielēja arī Lipmans, Spruktu nodēvējot par žuļiku, bet Hokeja federācijas valdes loceklis Andris Deniņš – par nepatriotu. Rodas jautājums – ja Sprukts ir žuļiks, tad kas ir Lipmans, kurš pagājušā gada pasaules čempionātā pirms pēdējās spēles pret Franciju ģērbtuvē uzstājās ar runu un par vietas saglabāšanu elites divīzijā apsolīja prēmiju – desmit tūkstošus eiro katram. Spēlētāji savu darbu paveica, prezidents – ne. Samaksāti vien četri tūkstoši…
Tāda publiska ņemšanās hokejā nebija redzēta gandrīz četrus gadus, kad Lipmans apmainījās “laipnībām” ar Rīgas “Dinamo” padomes priekšsēdētāju Juri Savicki. Toreiz abi kungi lietoja tiešām spilgtus epitetus, taču naids nebija ilgs, jau nepilnu pusgadu vēlāk, kad klubs bija izcīnījis Cerību kausu, abi sēdēja pie viena galda un saskandināja. “Nu, veči, dzeram!” Šos Savicka vārdus Lipmanam atceros kā šodien! Varbūt Lipmans arī ar Spruktu drīz dzers tubrālības?
